Baltijas jūra zem ūdens: pašreizējais ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu!

Baltijas jūra zem ūdens: pašreizējais ūdens līmenis un brīdinājumi par vētras pieaugumu!

2025. gada 27. oktobris atkal atnesīs mums aizraujošus ūdens līmeņus Baltijas jūrā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Pašreizējās vērtības no dažādām mērīšanas stacijām liecina, ka ūdens daudzumi ir ļoti atšķirīgi, un ir svarīgi sekot līdzi notikumu attīstībai. Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē apmainās ar precīziem datiem, lai iedzīvotāji labāk izjustu situāciju uz ūdens. Saskaņā ar Ostsee-Zeitung ūdens līmenis Varnemindē ziņo, ka vidējais zemākais ūdens līmenis desmit gadu periodā ir 407 cm, bet vidējais augstais ūdens līmenis ir 617 cm. Augstākais plūdu līmenis, kāds jebkad izmērīts Varnemindē, bija iespaidīgi 770 cm, bet zemākā vērtība bija 332 cm, kas reģistrēta 1967. gadā.

Bet kā tas izskatās šodien? Pašreizējā ūdens līmeņa apskats sniedz dziļāku ieskatu situācijā:

• Zingst: 498 cm (Diff. zum Mittelwasser: -9 cm)
• Bodstedt: 496 cm (Diff. zum Mittelwasser: -14 cm)
• Ralswiek: 514 cm (Diff. zum Mittelwasser: 6 cm)
• Schwerin (Neumühle, Neumühler See): 416 cm (Diff. zum Mittelwasser: 42 cm)

Vētras uzplūdi un brīdināšanas sistēmas

Svarīgi ir arī atzīmēt vētru uzplūdu sistēmu Vācijas Baltijas jūras piekrastē. Vētras uzplūdi ir sadalīti dažādās klasēs:

• Sturmflut: 1,00 – 1,25 m über mittlerem Wasserstand
• Mittlere Sturmflut: 1,25 – 1,50 m
• Schwere Sturmflut: 1,50 – 2,00 m
• Sehr schwere Sturmflut: über 2,00 m

Kad tiek sasniegts augsts ūdens līmenis, parasti tiek izvietoti plūdu kontroles centri, federālie, štatu, rajonu, policijas vai ugunsdzēsības dienesti, lai informētu iedzīvotājus par briesmām. Šie brīdinājumi nonāk iedzīvotāju dzīvojamās istabās, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, radio, televīziju, skaļruņu kravas automašīnas vai pat modernas brīdinājuma lietotnes.

Finansiālās sekas un klimata pārmaiņas

Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds bija postošs: zaudējumi sasniedza aptuveni 56 miljonus eiro. Īpaši skārusi Zasnicas pilsēta, kas šobrīd ir ziņojusi par aptuveni 42 miljonu eiro finanšu nepieciešamību, lai atjaunotu savu infrastruktūru. Plūdu notikumos ļoti cietušajai pludmalei nepieciešama arī mākslīgā barošana, kurai paredzēti ap sešiem miljoniem eiro.

Plašākā kontekstā ir svarīgi izprast plūdu riska pamatā esošos faktorus. Plūdi ir visizplatītākā dabas katastrofa, kas kopš 2000. gada ir izraisījusi gandrīz 37 procentus no visām šādām ārkārtas situācijām pasaulē. Mums ir jāsagatavojas biežākiem plūdiem, jo ​​īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas palielina nokrišņu daudzumu un uzkrāj vairāk ūdens atmosfērā. Vācijā 7,6 procenti no visām adresēm ir pakļautas šādiem riskiem, apdraudot aptuveni 400 000 iedzīvotāju, īpaši gar Reinu un tās pietekām.

Raugoties nākotnē, kļūst skaidrs: Lai izvairītos no nopietniem postījumiem, būs nepieciešama intensīvāka pretplūdu aizsardzības paplašināšana. Svarīgi plānošanā vairāk iekļaut dabiskās saglabāšanās zonas un apturēt plūdu teritoriju iznīcināšanu. Ceļš uz uzlabojumiem ir garš, un drošības un pielāgošanās klimata jautājumi ir pastāvīgi jāpārvērtē.

Situācija prasa kopēju solidaritāti, lai adekvāti reaģētu uz izaicinājumiem. Tāpēc nav tikai jāgaida un jādzer tēja, bet jārīkojas!

Lai iegūtu sīkāku informāciju, iesakām izmantot saites uz pašreizējiem ūdens līmeņiem:
Baltijas jūras laikraksts,
Līmeņa portāls MV,
Statistika.