Strīds par šniceles cenu: ministra Blanka kritika izraisa ažiotāžu!

Strīds par šniceles cenu: ministra Blanka kritika izraisa ažiotāžu!

Diskusija par augstajām šniceles cenām Baltijas jūras piekrastē uzņem apgriezienus. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas tūrisma ministrs Volfgangs Blanks nesen kritizēja faktu, ka cenas dažos restorānos ir pārmērīgi augstas. 24,40 eiro par šniceli restorānā Bincā bija sarkanais karogs ministram, kurš to raksturoja kā pārlieku dārgu. Taču sabiedriskās ēdināšanas nozares reakcija nebija ilgi gaidīta. Bādenes-Virtembergas šefpavārs Jirgens Mosthafs uzskatīja, ka šī kritika ir neatbilstoša un laikrakstā “Bild” norādīja uz lielajām izmaksām, ar kurām saskaras valsts ēdināšanas iestādes – no nemainīga 19% PVN līdz augstām minimālajām algām un daudziem nodokļiem.

Šo karsto debašu ietvaros Roberts Dāls no Karls-erlebnisdorfas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā arī pauda neizpratni par Blanka restorānu stigmatizāciju. Viņš uzsvēra, ka kreisās koalīcijas radītos dārgos pamatnosacījumus ir grūti pārvarēt. Dāls pat uzaicināja ministru paēst šniceli viņa restorānā, kur ātro Vīnes šniceli var paēst tikai par 13 eiro. Uzaicinājumu Blankam iesniedza arī cits restorāns Rostokā. Ministrs šos piedāvājumus atzina, taču atzina, ka nebija gaidījis šādu atsaucību.

Kritiskas iedzīvotāju balsis

Sabiedriskā diskusija ir dzīva. Ostsee-Zeitung lasītāji komentē cenas un atzīmē, ka ēšana ārpus mājas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir dārgāka nekā citās Vācijas daļās un pat tiek uzskatīta par pārmērīgu, salīdzinot ar Japānu. Daži lasītāji skaļi paceļ savu balsi: Sofija Katrīna, piemēram, kritizē Rīgenas cenas, jo tās ir grūti pieejamas vidusšķirai. Ralfs Glīdžs salīdzina ar Bavāriju un atzīmē, ka tur vairāk cilvēku dodas ēst, kas varētu padarīt sabiedriskās ēdināšanas nozari ekonomiskāku.

Jautājumi par augsto cenu iemesliem kļūst arvien skaļāki. Ulrike Kmieciak uzskaita tādus faktorus kā īres maksa, enerģijas izmaksas un nodokļi, kas apgrūtina restorānu dzīvi. Andreas Kung un Marco Messner piekrīt un arī norāda uz pieaugošajām izmaksām, kas ietekmē cenas. Savukārt Kai-Björn Reeps kritizē ne tikai augstās cenas, bet arī kvalitāti un servisu Rostokā, kā arī pauž bažas, ka nodokļu samazinājumi nesasniedz klientus.

Skats uz ēdināšanas nozares skaitļiem

Šādas diskusijas nav bez pamata, jo skaitļi runā paši par sevi: no 2022. gada janvāra līdz 2025. gada jūlijam cenas tādām ēdināšanas precēm kā šnicele pieauga par vairāk nekā 26 procentiem. Saskaņā ar Vācijas viesnīcu un restorānu asociācijas DEHOGA datiem darbaspēka un pārtikas cenas ir pieaugušas par gandrīz 30 procentiem. Tas noved pie ievērojama pārdošanas apjoma samazināšanās. 2025. gada pirmajā pusē viesnīcu un restorānu īpašnieki reģistrēja reālu samazinājumu par 15,1 procentu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Izaicinājumus veicina arī tirdzniecības nodokļa samazinājuma atcelšana kopš 2024. gada sākuma.

Ēdināšanas nozare pēdējos gados ir cietusi no dažādām krīzēm, īpaši korona pandēmijas laikā. Daudzus uzņēmumus nācās slēgt, un, lai gan ēdināšanas iestāžu skaits ir nedaudz atjaunojies, joprojām pastāv lielas svārstības metropoles rajonos. Nepieciešamība pēc jauna sākuma ēdināšanas nozarē kopā ar augstām naudas prasībām nozīmē, ka restorāniņi vēlas labu roku, lai pārvarētu šos grūtos laikus. Cerības uz pastāvīgu PVN samazinājumu līdz 7% no 1.janvāra saglabājas, taču paliek jautājumi, vai tas var radīt godīgas cenas un labāku cenas un kvalitātes attiecību.

Debates par šniceles cenām parāda, cik sarežģīts un daudzslāņains ir gastronomijas cenu jautājums. No politiskām pretenzijām līdz personīgiem viedokļiem līdz smagiem ekonomiskiem faktiem – šī diskusija var neatgriezeniski mainīt Vācijas gastronomijas ainavu. Jāskatās, vai visi iesaistītie galu galā atradīs risinājumu.