Vācijas dilemma: vadošā loma starp Izraēlu un Palestīnu?

Vācijas dilemma: vadošā loma starp Izraēlu un Palestīnu?

Vācijas ārpolitika saskaras ar pašreizējiem izaicinājumiem, jo ​​diskusija par Palestīnas atzīšanu par valsti uzņem apgriezienus. To īpaši veicina notikumi Gazas joslā, kur Izraēlas agresīvā rīcība izraisījusi daudzu Eiropas valstu sašutumu. Skaļi NDR Uz noteikumiem balstītā liberālā pasaules kārtība ir uz sliekšņa, un Eiropai ir no jauna jādefinē sava loma šajā vidē, ko raksturo varas politika. Tajā pašā laikā Vācijai arvien biežāk tiek lūgts uzņemties vadošo lomu.

Pašreizējā politiskajā vidē ASV ir spiediens uz Eiropu, lai ieņemtu stingru nostāju pret Krieviju. Tomēr galvenais jautājums ir par to, cik lielā mērā Vācija spēj pārvaldīt līdzsvaru starp vēsturisko atbildību pret Izraēlu un pašreizējām krīzēm. Ārējās balsis no politikas, tostarp federālais ministrs Johans Veidefuls (CDU), uzsver nepieciešamību atrast vienotu Eiropas nostāju.

Palestīnas reakcijas un atzīšana

Francija jau spērusi pirmo soli un oficiāli atzinusi Palestīnu kā valsti. Prezidents Emanuels Makrons šo lēmumu uzskata par pamatu miera sarunām starp Izraēlu un Palestīnu. ANO Ģenerālajā asamblejā viņš sacīja, ka notiekošais karš Gazas joslā nekādā gadījumā nav attaisnojams. Arī citas valstis, piemēram, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, ir veikušas līdzīgus pasākumus, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlu ZDF ziņots.

Saskaņā ar starptautisko statistiku vairāk nekā 150 no 193 ANO dalībvalstīm šobrīd ir atzinušas Palestīnu. Palestīniešu pašpārvaldei tas nozīmē ievērojamu prestiža pieaugumu, savukārt ASV un Izraēlas valdības, īpaši premjerministrs Benjamins Netanjahu, noraida šo atzinību kā “atlīdzību par teroru”. Savukārt Vācijas federālā valdība īstermiņā nekādu atzīšanu neplāno, jo kanclers Frīdrihs Mercs uzskata, ka prasības tam nav izpildītas. Viņš uzsvēra, ka atzīšanai vajadzētu būt pēdējam solim miera procesā ceļā uz divu valstu risinājumu.

Viedokļi un sankcijas

Vācijas politikā viedokļi par Palestīnas atzīšanu skaidri dalās. Kamēr SPD uzskata Francijas atzīšanu par loģisku soli, CDU politiķis Jirgens Hārds sacījis, ka negaida nekādu pozitīvu ietekmi uz miera situāciju. Bijušais Minhenes Drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers šo atzīšanu uzskata par izmisuma aktu un kritizē uzticamības zaudēšanu Eiropas ārpolitikā. Šajā kontekstā tiek apspriests arī pret Izraēlu vērsto sankciju katalogs DW ziņots.

ES Komisija jau ir izteikusi priekšlikumus spiediena izdarīšanai uz Izraēlas valdību, un šādai sankciju paketei nepieciešama 15 no 27 ES valstīm piekrišana. Tomēr federālajā valdībā ir dažādi viedokļi par šo jautājumu. Forsa aptauja liecina, ka 54% vāciešu atbalsta Palestīnas atzīšanu, bet 31% ir pret to. Jāskatās, vai un kā Vācijas ārpolitika attīstīsies tālāk šajā sarežģītajā, daudzslāņu konfliktā.