Šverins zem spiediena: budžeta iesaldēšana 8 miljonu eiro deficīta dēļ!

Šverins zem spiediena: budžeta iesaldēšana 8 miljonu eiro deficīta dēļ!

Šverīnē atkal tiek pielietots sarkanais zīmulis: pilsētas finansiālā situācija ir dramatiski pasliktinājusies, prognozējot 2025. gada zaudējumus piecu miljonu eiro apmērā iepriekš gaidīto plus trīs miljonu eiro vietā. Mērs Riko Bādenšjē (SPD) paziņoja, ka 16. jūlijā noteiks budžeta iesaldēšanu, kas krasi ierobežos pilsētas rīcības iespējas. Kārtējos izdevumus drīkst segt tikai saskaņā ar provizorisko budžetu, kas nozīmē, ka var turpināt segt tikai obligātos pakalpojumus un līguma izdevumus. nordkurier.de591.6)591.

Saspringtās finansiālās situācijas cēloņi ir sarežģīti. To būtiski veicina pieaugošās tarifu izmaksas valsts sektorā darbiniekiem, pieaugošie izdevumi par bērnu dienas aprūpi un augstās izmaksas integrācijas palīdzības un jauniešu labklājības jomā. Mērs Bādenšjē arī kritizē pašvaldību nepietiekamo finansējumu, ko pastiprina nodokļu atvieglojumi bez atbilstošas ​​finansiālās kompensācijas. Šīs norises ir daļa no lielākas tendences, kas uzliek lielu slogu Vācijas pašvaldībām, kā redzams DIFU: sagaidāms rekordliels deficīts 80 miljardu eiro apmērā244.

Saspringta budžeta situācija Šverīnē

Šverina budžets tika pakļauts spiedienam jau pagājušajā gadā, kad finanšu administrācija prognozēja pasliktināšanos vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. Arī tajā laikā Bādenšjē noteica budžeta iesaldēšanu, kas ietvēra stingrus noteikumus izdevumu kontrolei. Daļa no problēmas ir pieaugušie kredītu procenti, kas vien veido 4,1 miljonu eiro. Citi faktori, piemēram, tarifu paaugstināšana sociālajā un jaunatnes nozarē, rada papildu slogu budžetam aptuveni 11 miljonu eiro apmērā. Pilsēta saskaras ar izaicinājumu izstrādāt ietaupījumus 8 miljonu eiro apmērā, lai stabilizētu finanšu situāciju, kā pilsētas administrācija skaidro savā tīmekļa vietnē Schwerin.de.

Taču ne viss ir drūmi: pilsētas investīciju projektus budžeta iesaldēšana neskar, un tie jāīsteno, kā plānots. Šeit valda zināms optimisms, ka pilsēta turpina investēt nākotnē, neskatoties uz finansiālajām problēmām.

Lielā perspektīva

Taču visu pašvaldību finansiālais stāvoklis ir zem sliktas zvaigznes. Tikai 17 procenti savu situāciju vērtē kā “labu” vai “ļoti labu”, savukārt 36 procenti pilsētu sevi klasificē kā “nabadzīgus”. Tas liecina, ka arī daudz lielākas pilsētas un kopienas saskaras ar līdzīgām grūtībām. Vērtējumi par šo finanšu gadu joprojām ir piesardzīgi, un 44 procenti pašvaldību baidās no “ļoti neizdevīgām” norisēm nākamajos piecos gados. Tāpēc diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām pašvaldību finansējumā joprojām ir būtiskas.

Nākamais periods būs izšķirošs, lai noteiktu, vai un kā Šverīna un citas Vācijas pilsētas varēs stabilizēt savu finansiālo situāciju. Spiediens uz pašvaldībām turpina pieaugt, un politiķiem ir jārod ilgtspējīgi risinājumi.