Harcs atkal uzzied: Brīvprātīgie klimata aizsardzībai stāda 3500 kokus!

Harcs atkal uzzied: Brīvprātīgie klimata aizsardzībai stāda 3500 kokus!

Klimata krīze Harcā ir skaidri pamanāma: ārkārtējs sausums, spēcīgas vētras un šausmīgā mizgrauzis ir smagi nodarījis kaitējumu skujkoku mežiem. Aptuveni 80 procenti egļu audžu tagad ir izmirušas, un Braunlagē īpaši skarti aptuveni 1300 hektāri. Taču cerība ir: brīvprātīgie ir sanākuši kopā, lai iestādītu jaunus kokus nākotnes mežam. Skaļi my-onlinezeitung.de Bergwaldprojekt 35 gadu jubilejas ietvaros e.V. vien tika iestādīti aptuveni 3500 vietējo koku, piemēram, ozoli, ziemas liepas un skābardi.

Viens no šīs kampaņu sērijas atbalstītājiem ir Lejassaksijas vides ministrs Kristians Meiers, kurš nesen piedalījās divās stādīšanas kampaņās Braunlagē. Viņš uzsvēra šo iniciatīvu nozīmi ne tikai klimata aizsardzībā, bet arī bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā. Projektu atbalsta Greenpeace e.V., Climate Alliance un Lejassaksijas štata meži. Lejassaksijas štata valdība ilgtermiņa programmā arī iegulda 130 miljonus eiro vienā no lielākajiem dabas atjaunošanas projektiem ārpus nacionālā parka.

Kādi īsti ir mērķi? Galvenā uzmanība tiek pievērsta klimatam stabilu un sugām bagātu jauktu kalnu mežu izveidei vairāk nekā 270 kvadrātkilometru nokaltušās egļu audzēs. Apmēram divas trešdaļas no turpmākajiem krājumiem būs lapu koki, piemēram, dižskābardis un platāns, ko papildinās tādas pioniersugas kā bērzs un apse. Piektā daļa platību tiek saglabātas brīvas dabiskajai sukcesijai, savukārt nokaltušie koki un nokaltusi koksne mežā tiek saglabāti kā svarīgi biotopi.

Meža pārveide un jauktās kultūras

Pēdējos gados mežsaimniecības stratēģijas ir būtiski mainījušās. Monokultūras, kas kādreiz tika uzskatītas par optimālām rūpnieciskai kokmateriālu ieguvei, klimata pārmaiņu apstākļos kļūst arvien problemātiskākas. Savukārt jauktie meži ir izturīgāki pret augstām temperatūrām un sausumu, ziņo tagesschau.de. Eksperti norāda, ka pēc milzīgajiem postījumiem kopš 2018. gada, kas mežsaimniecības nozarē izmaksājuši vairāk nekā 25 miljardus eiro, jauktas kultūras ir ideāls risinājums kopējo zaudējumu riska samazināšanai.

Eberhards Reklēbens uzsver egles nozīmi, taču arī skaidro, ka tai nevajadzētu izkļūt no rokas. Pamatojoties uz egļu katastrofas mācībām, mežsaimniecībai tagad vairāk vajadzētu paļauties uz jauktu koku sugām. Trautenšteinā jau ir vērojama pozitīva attīstība mežu pārveidē: šeit lieliski aug lapegles. Reklbens ir optimistisks, ka pēc pieciem gadiem puse no mizgrauža skartajām platībām jau būs apstādītas, ja vien sadarbosies laikapstākļi.

Tā kā klimata prognozes šim reģionam ir satraucošas – atlikušās priežu audzes nākamajos 10 līdz 20 gados varētu izmirt – meža pārveide ir atkarīga no dažādām koku sugām un vecuma klasēm. Jauktie meži ne tikai veicina stabilāku ekosistēmu, bet arī uzkrāj nokrišņus un nodrošina dzīvotni daudzām dzīvnieku un augu sugām, kas vienlaikus palielina Harcas bioloģisko daudzveidību.

Ar labu roku dabai un plašu koku sugu klāstu, cerams, ka Harcā nākamajām paaudzēm radīsies daudzveidīgs un izturīgs mežs - skaista vieta, kas kalpo ne tikai mums, bet arī dabai.