Bavārija uzliek karogu uz oficiālajām ēkām: bēgšanas un izraidīšanas piemiņa!

Bavārija uzliek karogu uz oficiālajām ēkām: bēgšanas un izraidīšanas piemiņa!

Piektdien, 20. jūnijā, visas Bavārijas valsts ēkas tiks svinīgi apzīmētas ar karogu. Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders aicina uz piemiņas zīmi. Pasākums ir valsts "bēgšanas un izraidīšanas upuru piemiņas diena" un Bavārijas "Dzimtenes diena". Daudzās kopienās un rajonos arī cilvēki pievienosies šai akcijai un pacels karogus. Šim aicinājumam ir aicinātas sekot arī tādas valsts iestādes kā korporācijas un fondi. [tixio.de](https://www.tixio.de/875783-bayerns-dienstgebaeude- Werden-zum-tag-der-heimat-beflaggt.html) ziņo par visu iniciatīvu.

Piemiņas dienai ir īpaša nozīme. Tas piemin tūkstošiem cilvēku likteņus, kuri pēc Otrā pasaules kara tika izraidīti no dzimtenes vai kuriem bija jābēg. Vācijas atceres diena kopš 2015. gada tiek atzīmēta katru gadu 20. jūnijā un sakrīt ar ANO noteikto starptautisku Pasaules bēgļu dienu. Šajā dienā tiek pieminēti visā pasaulē cietušie radinieki un jo īpaši Vācijas pārvietotās personas, kā to var lasīt Wikipedia.

Skatiens atpakaļ un uz priekšu

Pēdējo desmit gadu laikā bēgļu situācija Vācijā ir mainījusies atkal un atkal. Bēgļu skaits pasaulē pieauga no 51,9 miljoniem 2010. gadā līdz 117,3 miljoniem. Vācijā ir aptuveni 15 miljoni cilvēku, kuriem bija jācieš no bēgšanas un izraidīšanas, daudzi no tiem no Otrā pasaules kara. Piemiņas diena dod iespēju ne tikai domāt par pagātni, bet arī izgaismot pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras migranti. Bund-der-Vertriebenen.de uzsver, ka bēgšana un izraidīšana ir cilvēciskas problēmas, kas skar mūs visus.

Berlīnē atceres diena tiks atzīmēta ar piemiņas stundu, kuru atklās federālā ģimeņu, senioru, sieviešu un jauniešu ministre Lisa Paus. Viņas uzrunu pavadīs Berlīnes Konzerthausorchester Kurta Sanderlinga akadēmijas fonda stipendiātu mūzika. Tiek stāstīti arī skarto personu personīgi stāsti, kas ilustrē pagātnes un tagadnes attiecības.

Atmiņa un pienākums

Runātāju vidū ir Izraidīto asociācijas prezidents doktors Bernds Fabritiuss, kurš atceras Nemmersdorfas slaktiņu un vāciešu izraidīšanu no Donavas reģiona. Stāsti no tādām personām kā Mohammeds Rabijs, Sīrijas bēglis, kurš ieradās Vācijā 2015. gadā, arī parāda pašreizējo bēgšanas un patvēruma realitāti. Piemiņas stunda pasvītro piemiņas un izpratnes veidošanas nozīmi sabiedrībā.

Līdz ar oficiālo ēku apzīmēšanu 20. jūnijā visā Bavārijā tiek sūtīts svarīgs signāls – gan pagātnes piemiņai, gan šodienas bēgļu atbalstam. Šī apņemšanās parāda, ka bēgšanas un izraidīšanas jautājumi skar mūs visus un ka mums ir jāsanāk kā kopienai, lai solidāri risinātu šos izaicinājumus.