Drēzdene saskaras ar finanšu krīzi: budžetā trūkst 240 miljonu eiro!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Drēzdene 2025. gadā saskaras ar finansējuma iztrūkumu 240 miljonu eiro apmērā un plāno parādu nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem.

Dresden steht 2025 vor einer Finanzierungslücke von 240 Millionen Euro und plant Schulden für notwendige Infrastrukturprojekte.
Drēzdene 2025. gadā saskaras ar finansējuma iztrūkumu 240 miljonu eiro apmērā un plāno parādu nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem.

Drēzdene saskaras ar finanšu krīzi: budžetā trūkst 240 miljonu eiro!

Saksijas štata galvaspilsētā Drēzdenē veidojas satraucoša finansiālā situācija. Īsumā. Saskaņā ar n-tv.de finansējuma iztrūkumu 2025. gadā tiek prognozēts aptuveni 240 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka pilsētai pēc iespējas ātrāk jāveic pasākumi, lai nodrošinātu finanšu rādītājus un novērstu gaidāmo deficītu.

Saksijas štata direktorāts (LDS) aicina izstrādāt visaptverošu budžeta struktūras koncepciju, lai izvairītos no deficīta. Tas ir jo steidzamāk, jo domē apstiprinātais dubultais budžets 2025./2026.gadam ir jāapstiprina pirmo reizi. Apstiprināto saistību atļauju, kas derīgas šiem diviem gadiem, kopsumma ir 212,3 miljoni eiro. Pats budžets 2025. gadam sastāda ap 2,4 miljardiem eiro, bet 2026. gadam – 2,5 miljardus eiro. Aplūkojot plānotos investīciju izdevumus, kļūst skaidrs: uzsvars likts uz skolu ēku celtniecību, 2025. gadā – 255 miljoni eiro, bet 2026. gadā – 360 miljoni eiro. Taču nauda nebūs vienkārši pieejama, jo esošās rezerves ir gandrīz izlietotas.

Pirmo reizi atkal uzņemoties parādu

Pilsētas mērs Dirks Hilberts (FDP) pirmo reizi kopš 2006. gada ir spiests uzņemties parādsaistības. Šis solis ir nepieciešams, lai finansētu svarīgus infrastruktūras projektus, vienlaikus trūkstot finansiālas palīdzības no federālajām un štatu valdībām, jo tag24.de. Galvenā uzmanība tiek pievērsta plānotajam aizdevumam “Drēzdenes Ziemeļu 2030 nākotnes fondam”, kas paredzēts pilsētas turpmākajai attīstībai.

Domes deputātiem jāpiekrīt grozījumiem galvenajā statūtā, lai no 2027. gada infrastruktūrā ik gadu varētu ieplūst 220 miljoni eiro. Šie finanšu līdzekļi primāri paredzēti tādiem projektiem kā Karolas tilta rekonstrukcija un 8. tramvaja līnijas pagarināšana līdz Vilšdorfai. Darba kārtībā ir arī ielas, kurām nepieciešams remonts, piemēram, Königsbrücker Straße no 2026. gada. Situācija ir īpaši sprādzienbīstama, jo budžeta spiediens ir palielinājies kopš Karolas tilta sabrukšanas 2024. gada 11. septembrī un finansējuma nav.

Mājsaimniecības pārvaldības izaicinājumi

Infrastruktūras politika ir pakļauta ievērojamam spiedienam: vairāk nekā 60% no visiem publiskajiem ieguldījumiem tiek veikti pašvaldību līmenī, kas uzsver pašreizējās situācijas vērienu, kā skaidro bpb.de-solidierschen-stalt. Jautājums nav tikai par finansēm, bet arī par pilsētas spēju būt sociāli integrētai. Augošās pilsētas arvien vairāk saskaras ar izaicinājumu saskaņot novecojušu infrastruktūru ar pieaugošo lietotāju skaitu. Būtiska ir integrēta pieeja plānošanai un pilsētas mēroga dizaina pieeja.

Kopumā pilsētā situācija kļūst saspringta: atliek vien redzēt, vai Drēzdenei izdosies laikus pārvarēt finansiālos šķēršļus un veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Viens gan ir skaidrs: tuvākie mēneši rādīs, vai pilsētai ir īstā roka budžeta pārvaldībā.