Leipcigas taupības pakete: par 26 miljoniem eiro mazāk kultūrai un izglītībai!

Leipcigas taupības pakete: par 26 miljoniem eiro mazāk kultūrai un izglītībai!

Leipcigā pilsētas finansiālā situācija kļūst arvien saspringtāka, ņemot vērā steidzamos izmaksu samazināšanas pasākumus. 2025. gada 28. augustā pilsētas dome pieņēma 26 miljonu eiro taupības paketi, kas ir daļa no visaptveroša dubultā budžeta apstiprināšanas procesa. Šie ietaupījumi skar visas pilsētas pārvaldes jomas un tika lemts bez oficiāla balsojuma, jo priekšlikumi nāk tieši no birojiem. Šo informāciju sniedza MDR nodrošināta.

Ņemot to vērā, mērs Burkhards Jungs ziņoja par ietaupījumiem 50 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā valsts vadības spiedienu un nepieciešamību virzīties uz priekšu ar budžeta apstiprināšanas procesu, pilsētas vadība paziņojusi, ka 2025. un 2026.gadam kopumā plāno ietaupījumus 27,5 miljonu eiro apmērā, kas ir priekšnoteikums budžeta apstiprināšanai Brīvvalstī. Leipciga jau tagad cenšas ietaupīt aptuveni 7,5 miljonus eiro 2025. gadā un aptuveni 20 miljonus eiro 2026. gadā L-IZ ziņots.

Dramatiski samazinājumi kultūras jomās

Plānotie ietaupījumi īpaši nomoka pilsētas kultūras iestādes. Piešķīrumi operai, teātrim un Gewandhaus 2026. gadam tiks samazināti kopumā par 914 200 eiro. "Mums vienkārši nav naudas," skaidro Jungs, brīdinot par taupības taustāmajām sekām ne tikai uz kultūru, bet arī uz vispārējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. “Tas nozīmē ilgāku gaidīšanas laiku un mazāku darbinieku skaitu,” viņš raksturo gaidāmos izaicinājumus. Samazinājumi ietekmēs arī bēgļu izmitināšanas vietas, tiekot mēģināts ietaupīt 1,4 miljonus eiro.

Turklāt plāns paredz ietaupījumus programmas Start-Iespējas budžetos skolu sektorā un skolu sociālā darba jomā. Šķiet, ka šeit nodrošināt mazāk resursu ir riskants pasākums, jo sociālie izaicinājumi pilsētā ir milzīgi. Šie ietaupījumi ir daļa no lielāka plāna, lai līdz 2027. gadam kopumā ietaupītu 100 miljonus eiro. Pilsētai arī jānodrošina, lai, neskatoties uz šiem samazinājumiem, obligātos uzdevumus varētu turpināt pildīt bez ciešanām piedāvātajiem pakalpojumiem, uzskata finanšu mērs Torstens Bonew.

Pašvaldību finansiālais stāvoklis

Pretīgā situācija nav atsevišķs gadījums Leipcigā – drīzāk tā atspoguļo valsts mēroga fenomenu. Saskaņā ar Vācijas Pilsētu asociācijas veikto aptauju 95 procenti pilsētu savu budžeta situāciju nākamajos piecos gados vērtē kā diezgan sliktu vai ļoti sliktu. 37 procenti vairs nevar uzrādīt sabalansētu budžetu. Šos satraucošos skaitļus tikai pastiprina gaidāmie samazinājumi daudzās jomās, tostarp peldbaseinos un vietējā transporta jomā. ikdienas ziņas ziņo arī par Pilsētas asociācijas prezidenta Markusa Lūja prasībām par parādu bremžu reformu, jo pašvaldībām jāuzņemas arvien vairāk uzdevumu, nenodrošinot atbilstošu finansējumu.

Pašreizējās pašvaldību finansiālās grūtības tiek uzskatītas par smagākajām kopš Otrā pasaules kara. Rodas jautājums, kā šādos apstākļos Leipcigas pilsēta var turpināt uzturēt dzīvošanai piemērotus pakalpojumus, kas ir tik svarīgi tās iedzīvotāju labklājībai. Nākamie mēneši parādīs, vai un kā šos izaicinājumus varēs pārvarēt.