Krievijas piekāpšanās: cerība uz mieru Ukrainas konfliktā?

Krievijas piekāpšanās: cerība uz mieru Ukrainas konfliktā?

Pēdējās dienās noskaņojums ap miera sarunām par karu Ukrainā ir bijis saspringts. Kā nesen izplatītajā paziņojumā sacīja ASV viceprezidents Venss, Krievija ir pieļāvusi "būtisku piekāpšanos", kas varētu no jauna uzliesmot cerības uz konflikta izbeigšanu. Taču realitāte uz vietas joprojām ir sarežģīta, jo šķiet, ka ir mazinājušās cerības uz agrīnām sarunām, kas nozīmē, ka prezidentu Zelenska un Putina tikšanās iespēja ir kļuvusi tālu. Venss uzsver, ka Krievija pirmo reizi trīsarpus gadu laikā ir gatava būt elastīgai sarunās un atzīt Ukrainas pēckara teritoriālo integritāti. Tas ir ievērojams solis, ko daudzi uzskata par pozitīvu, lai gan joprojām ir jāpārvar daudz šķēršļu.

Iespaidīgi ir tas, ka Krievija tagad pieņem, ka Kijevā nevar uzstādīt marionešu režīmu. Šo notikumu varētu uzskatīt par signālu, ka Maskava ir gatava iesaistīties nopietnās sarunās. Tomēr pēdējos mēnešos Kijevas un Maskavas tiešajās sarunās progress ir saglabājies minimāls, pārbaudot visu iesaistīto pušu pacietību. Šajā kontekstā ārlietu ministrs Lavrovs lika saprast, ka Zelenska un Putina tikšanās ir labi jāsagatavo, ko viņš saistīja ar apstākļiem, kas atgādina Ukrainas kapitulāciju.

Drošības garantijas un starptautisks atbalsts

Arī ASV, kas prezidenta Trampa vadībā turpina aktīvi darboties Ukrainas drošības garantiju nodrošināšanā, nesen nosodīja Krievijas militārās operācijas Ukrainā. Vēstījumā par godu Ukrainas Neatkarības dienai Tramps uzteica valsts "neiznīcināmo garu" un "iedvesmojošo drosmi", taču aicināja izbeigt "bezjēdzīgo slepkavību". Kauju laikā Ukrainas spēki ziņo par vairāku ciematu atkarošanu Doņeckā, bet Krievija ziņo par jaunu teritoriju ieņemšanu Dņepropetrovskas apgabalā.

Vēl viens svarīgs pašreizējās situācijas aspekts ir diskusija par drošības garantijām. Prezidents Zelenskis uzsvēris, ka pēckara miera procesā ir jābūt klāt ārvalstu karavīriem, lai nodrošinātu Ukrainas drošību. Šī prasība rada jautājumus par starptautiskās sabiedrības turpmāko lomu, jo sarunas starp valstīm joprojām ir stagnētas.

Sarunu izaicinājumi

Ceļš uz miera līgumu joprojām ir akmeņains. Mēnešus ilgās tiešās sarunas starp Kijevu un Maskavu kopš maija nav devušas nelielu progresu. Tramps sacīja, ka miera līguma panākšana varētu ilgt vairākas nedēļas, un tuvāko divu nedēļu laikā gaidāms skaidrojums par sarunu virzienu.

Diskusija par miera līgumiem nav jauna un aizsākās kara pirmajos mēnešos. Zelenska miera plānā, kas tika prezentēts 2022. gada novembrī, ir desmit punkti, kas cita starpā aicina atgriezties pie Ukrainas teritoriālās integritātes. Tikmēr Krievija uzstāj, ka ir jāatzīst visas pretenzijas uz Krimu un Doņeckas un Luhanskas “tautas republikām”, kas Kijevai joprojām ir nepieņemami.

Pašlaik ir jāredz, kā attīstība attīstīsies tuvāko nedēļu laikā. Diplomātiem ir jāatrod līdzsvars starp abu pušu prasībām, lai radītu cerīgu perspektīvu mieram Ukrainā.