Erfurte: brīdinājums par karstumu! Kā pilsētas cīnās ar vasaras karstumu

Erfurte: brīdinājums par karstumu! Kā pilsētas cīnās ar vasaras karstumu

Siltākas temperatūras un pieaugošais karstuma stress — tās ir problēmas, kas skar ne tikai Erfurtes iedzīvotājus. Vācijas Vides palīdzības dienesta pēdējā karstuma pārbaudē situācija Erfurtē un citās Tīringenes pilsētās tika rūpīgi pārbaudīta. Rezultāti liecina, ka Erfurte ieņem līderpozīcijas Tīringenē ar siltuma ietekmes indeksu 15,89, salīdzinot ar citām pilsētām, piemēram, Gēru (14,41), Veimāru (14,39) un Jēnu (14,38). ziņo Thuringia24.

Ar vidējo virsmas temperatūru 35 grādi pēc Celsija laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam Tīringenes štata galvaspilsēta ir sasniegusi satraucošu rekordu. Īpaši jūtama ir augstā blīvējuma pakāpe: gandrīz 45 procenti pilsētas teritorijas ir noslēgti, kas vēl vairāk palielina siltuma slodzi. Saskaņā ar Vācijas Vides palīdzības dienestu Vācijā vairāk nekā 12 miljoni cilvēku Erfurtei līdzīgās pilsētu teritorijās ir pakļauti ārkārtējam karstuma stresam. šeit.

Pasākumi pret karstumu

Ņemot vērā šo satraucošo situāciju, Erfurte jau ir veikusi pasākumus. Ir izveidots “karstuma tālrunis”, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem karstuma laikā. Būs pieejamas arī papildu dzeramās strūklakas un informācija par pilsētas strūklakām. Kaimiņpilsētā Jēnā viņi pat plāno izveidot atbalsta tīklu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, lai sniegtu atbalstu šīm īpaši neaizsargātajām cilvēku grupām liela karstuma laikā.

Vācijas Vides atbalsts arī aicina noteikt minimālās juridiskās prasības zaļajām zonām, lai samazinātu karstuma stresu. Siltuma ietekmes indekss, kas šogad tika izveidots pirmo reizi, novērtē siltuma apstākļus 190 Vācijas pilsētās un ņem vērā tādus faktorus kā augsta temperatūra, blīvs blīvējums un pārāk maz zaļo zonu. piebilst DUH. No 190 pārbaudītajām pilsētām 31 saņēma sarkano kartīti, 131 – dzelteno kartīti un 28 – zaļo kartīti.

Izaicinājumi un nākotnes attīstība

Kopumā vērojama satraucoša tendence: karstuma viļņu biežums un intensitāte ir nepārtraukti pieaugusi kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Prognozes liecina, ka tādas ekstrēmas vasaras kā 2003., 2018., 2019. un 2022. gadā varētu kļūt biežākas nākotnē. Ekstrēma karstuma radītais veselības apdraudējums saglabājas pat pie mērenām klimata pārmaiņām. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ieteica izstrādāt siltuma rīcības plānus pēc 2003. gada karstuma viļņiem norāda Federālā vides aģentūra.

Tīringenes štata valdība un pašvaldības jau ir pievērsušās karstuma radītajām briesmām un pagarinājušas klimata paktu, investējot 27 miljonus eiro klimata aizsardzībai. Steidzami nepieciešami turpmāki pasākumi, lai mazinātu risku iedzīvotājiem. Paredzams, ka valsts mēroga siltumenerģijas rīcības plāns tiks izstrādāts līdz gada beigām, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli, stājoties pretī nākamo gadu izaicinājumiem.