Karoga strīds: vācu identitāte starp lepnumu un šķelšanos!

Karoga strīds: vācu identitāte starp lepnumu un šķelšanos!

Diskusijai par nacionālajiem simboliem un to nozīmi sabiedrībā šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība. Galvenais, mēs arvien biežāk redzam melno, sarkano un zelta karogu ne tikai sportā, bet arī politiskajās debatēs. Šīs tēmas domu vadītājs Andreass Būls nesen uzsvēra, ka iedzīvotāju vidū valda vēlme parādīt simbolus un tādējādi apmierināt ilgas pēc identitātes. Tomēr viņš kritizē to, ka valsts pati nespēj demonstrēt šo simboliku, un uzskata melno, sarkano un zelta karogu kā pamatlikuma un visu Vācijas iedzīvotāju aizsardzības simbolu. Bīls raksturo sabiedrību kā sašķeltu un uzsver, ka var lepoties ar kopīgiem sasniegumiem pēdējo 35 gadu laikā. Viņš cer, ka gaidāmā demonstrācija, kas vērsta uz valstu karogiem, var veicināt vienotību. Tomēr reakcijas ir dažādas.

Bažas par to pauž Kreiso partijas valsts priekšsēdētāja Katja Maurere. Viņasprāt, lepnumu var radīt tikai ar labu politiku, un viņa apšauba, vai tiešām visi cilvēki var pulcēties aiz Vācijas karoga. Raugoties uz savu dzīvi, viņa saprot, ka ne visiem viss izskatās tik pozitīvi, un tas liek viņai pievērsties tēmai niansētāk.

Debates par lepnumu un nacionālismu

Marburgas Universitātes sociālais psihologs profesors Ulrihs Vāgners uzsver izaicinājumus, kas saistīti ar valsts karoga izmantošanu. Viņš brīdina par to ļaunprātīgu izmantošanu un aicina kritiski pārbaudīt Vācijas kosmopolītismu. 2006. gada Pasaules kausa izcīņas laikā sabiedrība piedzīvoja atbrīvojošu nacionālo krāsu izmantošanu, bet pēc tam pieauga tendence uz nacionālo pašcentrējumu.

Vāgners skaidro, ka, lai gan nacionālismu un patriotismu var nošķirt zinātniski, ikdienā tie bieži saplūst kopā. Nacionālisma briesmas slēpjas citu devalvācijā, savukārt patriotisms alkst pēc valsts demokrātiskas attīstības. Situāciju vēl vairāk pasliktina populistiskās valdības Eiropā, kas veicina nacionālistiskas ambīcijas un tādējādi apdraud daudzveidīgas Eiropas identitātes tēlu.

Sociālais dalījums un identitātes jautājumi

Šī diskusija par to, kā risināt nacionālo identitāti, ir kļuvusi vēl sprādzienbīstamāka kopš atkalapvienošanās 1990. gadā. Tādas tēmas kā konstitūcijas veidošana un SED pagātnes jautājumi ir identitātes diskursa galvenie punkti. Arī jautājums "Kas šodien ir vācu valoda?" tiek apspriests pretrunīgi. Jirgens Hābermass runāja par “dubultās pagātnes nastu” un apsprieda bailes no jaunas Lielvācijas impērijas, kas tika saceltas ārzemēs.

Tagad parādās arī patvēruma meklētāju pieplūduma problēma un ar to saistītie ksenofobiskie uzbrukumi, kas ietekmē identitātes debates. Piemērs ir redzams aptaujās, kas parāda dažādas idejas par pilsoņu tiesību kritērijiem: ja 75% Rietumvācu jūtas lepni par savu pilsonību, Austrumvācijā tas ir tikai 50%. Šo identitātes jautājumu dziļums atspoguļojas rezultātos, saskaņā ar kuriem antisemītisms Rietumvācijā ir izteiktāks nekā Austrumos. Tas varētu vēl vairāk sarežģīt diskusiju sabiedrībā kopumā.

Tas, vai var atrast lepnu un kosmopolītisku Vāciju, paliek atklāts jautājums. Pašreizējām debatēm vajadzētu mudināt mūs saprast nacionālos simbolus ne tikai kā politiskus paziņojumus, bet arī kā daļu no daudzveidīgas identitātes, kas piedāvā telpu dažādām perspektīvām un dzīves realitātēm.

Rezumējot, jāatzīmē, ka uz jautājumu par nacionālo identitāti nav viegli atbildēt un ir nepieciešama diferencēta, cieņpilna diskusija daudzos līmeņos. Debates par melnās, sarkanās un zelta krāsu nozīmi varētu palīdzēt sabiedrībai pārvarēt vecās plaisas un atrast jaunus izpratnes veidus. Lai gan daži atbalsta lepnumu par savām vērtībām, citi atbalsta multikulturālu perspektīvu, kas ietver visus pilsoņus.

MDR ziņojumi par ilgām pēc valsts simboliem.

RND risina nacionālā lepnuma problēmas.

bpb apspriež atkalapvienošanās ietekmi uz nacionālo identitāti.