Karoga strīds: vācu identitāte starp lepnumu un dalīšanu!
Karoga strīds: vācu identitāte starp lepnumu un dalīšanu!
Thüringen, Deutschland - Diskusija par nacionālajiem simboliem un to nozīmi sabiedrībā šobrīd bauda lielu uzmanību. Īpaši mēs sastopamies ar melno, sarkano un zelta karogu, un ne tikai sportā, bet arī politiskās debatēs. Andreass Bühls, pionieris par šo tēmu, nesen uzsvēra, ka iedzīvotāju vidū pastāv vēlme parādīt simbolus un tādējādi zīdīt ar krūti pēc identitātes. Tomēr viņš kritizē, ka valsts nespēj dzīvot pati simbolika, un uzskata melnā sarkanā zelta karogu kā pamata likuma pazīmi un visu cilvēku aizsardzību Vācijā. Bühls raksturo sabiedrību kā sadalītu un uzsver, ka varētu lepoties ar pēdējo 35 gadu kopīgajiem sasniegumiem. Viņš cer, ka gaidāmā demonstrācija, kurā uzmanība tiek pievērsta valsts karodziņiem, var dot ieguldījumu vienotībā. Tomēr reakcijas ir atšķirīgas.
Katja Maurer, kreiso štata priekšsēdētāja, pauž bažas. Pēc viņas domām, lepnumu var radīt tikai laba politika, un viņi apšauba, vai visi patiešām var pulcēties aiz Vācijas karoga. Apskatot savu dzīvi, viņa saprot, ka tas neizskatās tik pozitīvs visiem, kas padara viņus par diferencētu skatu uz tēmu.
Debates par lepnumu un nacionālismu
Marburgas universitātes sociālais psihologs profesors Ulrihs Vāgners uzsver izaicinājumus, kas saistīti ar valsts karoga izmantošanu. Viņš brīdina par viņas vardarbību un aicina kritiski pārbaudīt Vācijas kosmopolītismu. 2006. gada Pasaules kausa laikā uzņēmums piedzīvoja atbrīvojošu veidu, kā rīkoties ar nacionālajām krāsām, bet pēc tam arvien pieauga tendence uz nacionālo sevi vērstu.
Vāgners skaidro, ka nacionālisms un patriotisms ir zinātniski diferencēts, bet ikdienā bieži mirgo. Nacionālisma briesmas ir citu cilvēku devalvācija, savukārt patriotisms ilgojas pēc valsts demokrātiskās attīstības. Situāciju papildus pastiprina populistiskās valdības Eiropā, veicina nacionālistu ambīcijas un tādējādi apdraud daudzveidīgas Eiropas identitātes tēlu.
Sociālā dalījuma un identitātes jautājumi
Šī diskusija par nacionālās identitātes risināšanu atkal ir ieguvusi sprādzienbīstamu kopš 1990. gada atkalapvienošanās. Identitātes diskursa galvenie punkti ir tādas tēmas kā konstitūcija un darīšana ar SED pagātni. Arī jautājums "Kas šodien ir vācu valodā?" tiek apspriests pretrunīgi. Jürgen Habermas runāja par "dubultā pagātnes nastu" un pievērsās bailēm no jaunas Lielās Vācijas impērijas, kas tika uzkurinātas ārzemēs.
Tagad patvēruma meklētāju pieplūduma un ar to saistīto ksenofobisko uzbrukumu problēma, kas ietekmē identitātes debates. Piemērs parāda apsekojumos, kas parāda dažādas idejas par pilsoņu tiesību kritērijiem: lai gan 75 % no Rietumvācijas lepnuma par viņu pilsonību ir tikai 50 % Austrumvācijā. Šo identitātes jautājumu dziļums ir atspoguļots rezultātos, ka pretsemītisms Rietumvācijā ir lielāks nekā austrumos. Tas varētu vēl vairāk sarežģīt vispārējo diskusiju.
Tas, vai var atrast lepnu un kosmopolītisku Vāciju, joprojām ir atklāts jautājums. Pašreizējām debatēm vajadzētu stimulēt nacionālos simbolus ne tikai kā politiskos paziņojumus, bet arī kā daudzveidīgas identitātes daļu, kas piedāvā vietu dažādām perspektīvām un dzīves realitātēm.
Rezumējot, jāatzīmē, ka uz nacionālās identitātes jautājumu nav viegli atbildēt un ka daudzos līmeņos ir nepieciešama diferencēta, cieņpilna diskusija. Arguments par melno, sarkanā un zelta krāsu nozīmi varētu palīdzēt sabiedrībai novērst vecās tranšejas un atrast jaunus saziņas veidus. Kamēr daži ir apņēmušies lepoties ar savu vērtību, citi atbalsta multikulturālu viedokli, kurā ietilpst visi pilsoņi.mdr ziņo par ilgošanos pēc nacionālajiem simboliem.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Thüringen, Deutschland |
| Quellen | |