Naida pasts pret federālo prezidentu: 65 gadus vecam ir jāmaksā 1800 eiro!

Naida pasts pret federālo prezidentu: 65 gadus vecam ir jāmaksā 1800 eiro!

Tīringenē Geras apgabaltiesa pieņēma spriedumu, kas no jauna izraisīja debates par vārda brīvību un personiskiem uzbrukumiem. Kāds 65 gadus vecs vīrietis no Orlamündes tika notiesāts par federālā prezidenta neslavas celšanu, un viņam tagad jāmaksā 1800 eiro naudas sods. Facebook ierakstā apsūdzētais Franku Valteru Šteinmeieru (SPD) nosauca par "nacistu cūku" un aicināja radikālo islāma palestīniešu organizāciju Hamas "cerams" nosūtīt bumbu. Pēc tiesas domām, šie izteikumi pārsniedz vārda brīvības robežas un neietilpst pamatlikuma 5. panta aizsardzībā. Yahoo Nachrichten ziņo, ka gan aizstāvība, gan apsūdzība pieprasīja naudas sodu 90 dienas likmju apmērā. Spriedums vēl nav juridiski saistošs.

Kādi varētu būt šādu drastisku pasākumu iemesli? Tiesa lietu klasificēja kā valsts drošības lietu, jo federālais prezidents ir konstitucionāla institūcija. Vācijas krimināltiesībās valsts amatpersonu nomelnošana ir klasificēta kā noziegums “demokrātiskas konstitucionālas valsts apdraudēšanai”, kas patiesībā ilustrē situācijas nopietnību. Apsūdzētais atzina ieraksta autorību, taču joprojām rodas jautājums, kur ir robeža starp viedokļa paušanu un apvainojumiem, kas ir būtiski krimināltiesiski. Tīringenes dienvidos skaidri uzsvērts, ka cilvēka brīvības robežas pārsniedz html. izteiksme.

Vārda brīvība pret personiskajām tiesībām

Pašreizējā diskusijā par vārda brīvību bieži tiek pieminēti Federālās konstitucionālās tiesas principiālie lēmumi. Lai gan vārda brīvība Vācijā ir ļoti svarīga, pastāv skaidri pamatnosacījumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Publisko tiesību profesors Klauss F. Gērdics rakstā uzsver, ka vārda brīvība ir jāinterpretē “pamattiesību gaismā”. Apvainojumi un kūdīšana ir noziedzīgi nodarījumi, kas aizsargā cieņu un personas tiesības. LTO skaidri norāda, ka līdzsvars starp vārda brīvību un personas tiesībām ne vienmēr darbojas par labu vārda brīvībai.

Sociālās brutalizācijas laikā kriminālsaziņas tiesību aktu nozīme kļūst arvien svarīgāka. Kritika joprojām ir svarīga demokrātiskām debatēm, taču to nedrīkst pārprast kā licenci neslavas celšanai un pazemošanai. Lai aizsargātu liberālās demokrātijas funkcionālos apstākļus, ir būtiski ievērot visu cilvēku cieņu un tiesības uz cieņu.