ANO aizrādījums: Vācijas bēgļu politika brūk cilvēktiesību dēļ!
ANO Sociālā komiteja kritizē Vāciju par sociālo pabalstu samazināšanu bēglim Ilmas rajonā.

ANO aizrādījums: Vācijas bēgļu politika brūk cilvēktiesību dēļ!
Ar ievērojamu lēmumu ANO Sociālā komiteja ir aizrādījusi Vācijai par sociālo pabalstu samazināšanu bēglim no Ilm rajona. Tas attiecas uz 20 gadus vecu sīrieti, kurš Vācijā ieradās 2024. gada vasarā pēc patvēruma procedūras uzsākšanas Maltā. Saskaņā ar informāciju no MDR Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) paziņoja, ka Malta ir atbildīga par viņa patvēruma pieteikumu. Šāda pieeja rada daudz diskusiju politiskajā vidē un rada jautājumus par patvēruma tiesību un cilvēka cieņas saderību.
Tomēr 2024. gada beigās Ilm rajona pārvalde nolēma liegt jaunietim izmitināšanu, ēdināšanu un medicīnisko aprūpi. Tas darīts, pamatojoties uz Patvēruma meklētāju pabalstu likumu, kas atņem atbalstu ārvalstu bēgļiem, kuri iepriekš ir lūguši patvērumu citā ES valstī. Punkts, kas tiek atkārtoti kritizēts, jo daudziem cietušajiem nav reālas iespējas ceļot uz attiecīgo ES valsti.
Juridiskais pamats un kritika
Regula, kas stājās spēkā 2024. gada oktobrī, nepārprotami pieļauj pabalstu izslēgšanu tā dēvētajos Dublinas gadījumos. Tas ne tikai noved pie netaisnīgas attieksmes pret cietušajiem, bet arī Vācijas sociālās tiesas to klasificēja kā apšaubāmu. Kritiķi dedzīgi iebilst, ka bēgļiem nevajadzētu atņemt pamata krājumus jau tā neaizsargātā situācijā.
ANO komiteja uzskata, ka šī pieeja ir klajš cilvēka pamattiesību pārkāpums, un ir aicinājusi Vācijas valdību pārskatīt šos strīdīgos noteikumus. Pretrunīgie jautājumi par patvēruma likumdošanu vēlreiz parāda, cik svarīgi ir nepazaudēt bēgļu tiesības politiskajās debatēs.
Skats uz sekām
Tāpat kā daudzas citas lietas Vācijā, kas skar patvēruma un sociālās drošības jautājumus, arī šī lieta ir kā norāde turpmākajām diskusijām. Diskusijās ar ekspertiem izskan bažas, ka sašaurināts likumu un noteikumu tīkls nākotnē var novest pie tā, ka cilvēki, kas bēg no Vācijas, tiks atstāti novārtā. Tādēļ steidzami jāpārbauda juridiskais pamats.
Jāskatās, kā politiķi reaģēs uz šo ANO Sociālās komitejas aizrādījumu un vai viņi, iespējams, spēs panākt izmaiņas likumdošanā. Spiediens uz vainīgajiem pieaug, un balsis, kas aicina uz humānu izturēšanos pret bēgļiem, kļūst arvien skaļākas. Viens ir skaidrs: ir kaut kas jādara, un sabiedrība tiek aicināta meklēt risinājumus, kas vērsti uz cilvēkiem.
Jūs varat atrast papildu informāciju par neatkarīgām strīdu izšķiršanas procedūrām šeit.