Tīringenē sāk jaunu procedūru nacistu izlaupīto īpašumu atgriešanai!

Tīringenē sāk jaunu procedūru nacistu izlaupīto īpašumu atgriešanai!

Nacistu izlaupītā īpašuma atgriešana pašlaik ir politisko un sociālo debašu uzmanības centrā Vācijā. 2025. gada 20. maijā Tīringenes kultūras ministrs Kristians Tišners uzņēmās iniciatīvu izteikt “pastāvīgu piedāvājumu” valsts iestādēm, kas saglabā kultūras vērtības. Mērķis ir veicināt šī bieži vien pretrunīgi vērtētā kultūras īpašuma atgriešanu un rast taisnīgus risinājumus atklātajām lietām, kurām tagad ir vairāk nekā 80 gadu. Jaunu veidu prasījumu noskaidrošanai paver šķīrējtiesas izveide, kā bildung.thueringen.de.

2025. gada martā Berlīnes augstākā līmeņa kultūrpolitikas sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot šķīrējtiesu nacistu izlaupītajām mantām. Šai tiesai ir paredzēts darboties kā alternatīvam strīdu izšķiršanas mehānismam, lai pēc iepriekšējas sēdes izlemtu strīdus atdošanu. Ir vērts atzīmēt, ka bijušo īpašnieku pēcnācēji var vienpusēji pārsūdzēt tiesā – tas ir liels sasniegums salīdzinājumā ar iepriekšējo praksi, kurā bija nepieciešama kopīga piekrišana, jo [weltkunst.de](https://www.weltkunst.de/kunstwissen/2024/10/neues-schiedsgericht-soll-rueckgabeverfahren highlights-besverfahren)

Jaunā šķīrējtiesa

Šķīrējtiesa darbosies 2003. gadā izveidotās Konsultatīvās komisijas nacistu vajāšanas dēļ konfiscēto kultūras vērtību atgriešanai vietā. To kopīgi nosaukušas federālās, valsts un ebreju organizācijas. Kultūras ministru konferences priekšsēdētājs Timons Gremmels uzsver atdeves nepieciešamību. Arī Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters uzsver, ka šis ir nozīmīgs solis ceļā uz saistošu restitūcijas likumu. Prasību konferences prezidents Gideons Teilors arī aicina pieņemt šādu likumu, lai pārvarētu juridiskos šķēršļus.

Vēl viens svarīgs jaunā procesa aspekts ir finansēšana. Pusi no izmaksām sedz federālās un štatu valdības, kas atvieglo darbu. Turklāt procedūras izvērtēšana ir plānota pēc pirmajiem desmit šķīrējtiesas spriedumiem vai vēlākais pēc trim gadiem, lai pārliecinātos, ka jaunie noteikumi patiešām stājas spēkā. Tomēr konkrētu šķīrējtiesu lietu iespējamība Tīringenē tiek uzskatīta par zemu, ziņots bildung.thueringen.de.

Kritika un izaicinājumi

Taču arī diskusijas par nacistu izlaupītās mākslas atgriešanos joprojām ir kritiskas. 2024. gada 4. novembrī Kultūras komitejas tehniskajā diskusijā tika paustas bažas par likumprojektu “lai veicinātu nacistu vajāšanas rezultātā konfiscēto kultūras vērtību atdošanu”. Kritikas punkti attiecas uz plānotajiem grozījumiem tiesībās atteikt izpildījumu un jautājumu par to, cik lielā mērā tiesību akti faktiski uzlabo ietekmētās kultūras vērtības. Dr. Christina Berking no Vācijas mākslas tirdzniecības interešu grupas kritizēja, ka likums varētu kavēt restitūciju.

Tomēr šķīrējtiesas ieviešanai būtu jārada arī lielāka skaidrība. Kultūras komitejā ir 19 locekļi, un tā ir atbildīga par kultūrpolitikas jautājumiem, norādot, ka šīs debates notiek visaugstākajā līmenī. Plašās diskusijas par saistošas ​​vērtēšanas sistēmas izveidi šķīrējtiesai liecina, ka vēl ir jāpārvar vairāki šķēršļi, pirms tiek izveidota juridiski droša procedūra, kā norādīts arī bundestag.de.

Tuvāko mēnešu laikā izšķirošs būs arī Tīringenes kolekciju saglabāšanas iestāžu “pastāvīgā piedāvājuma” iesniegšanas termiņš – līdz 2025. gada septembra beigām. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā attīstīsies situācija saistībā ar nacistu izlaupītā īpašuma atdošanu.