Holgers Frīdrihs: Sarunas par mieru un pārmaiņām Veimārā!

Holgers Frīdrihs: Sarunas par mieru un pārmaiņām Veimārā!

Kas šodien notiek konfliktu sarunu pasaulē? Aizraujošs pasākums notiks Etersburgas pilī netālu no Veimāras no plkst.19. Laikraksta Berliner Zeitung izdevējs Holgers Frīdrihs kopā ar žurnālistu Berndu Hilderu pēta jautājumu par to, kā konfliktus var atrisināt nevardarbīgi. Pasākuma tiešraide ir pieejama Berliner Zeitung tīmekļa vietnē, kā Berliner Zeitung.

Sarunas centrā ir nevardarbīga konfliktu pārrunāšana strauji mainīgajā pasaulē. Frīdrihs uzsver, ka ir būtiski radīt sociālos apstākļus, kas nodrošina satricinājumus bez konfliktiem. Laikā, kad tradicionālajām struktūrām politikā un plašsaziņas līdzekļos ir arvien mazāka ietekme, nepieciešamība pēc taisnīgākas resursu sadales un teikšanas jaunajām valstīm nav zudusi. Pēc Frīdriha domām, austrumvācieši neuzskata sevi par tādiem, kas meklē spēcīgu autoritāti vai dominējošu valsti. Drīzāk veselīgas šaubas par autoritātēm veido viņu transformācijas un pārmaiņu pieredzi.

Pagātnes mācības

Diskusijā tiek izmantoti arī 1989. gada mierīgās revolūcijas notikumi VDR. Šis “pagrieziena punkts” galu galā noveda pie Vācijas atkalapvienošanās 1990. gada 3. oktobrī. Procesu raksturoja pilsoņu kustības un plašs protestu klāsts, ko ierosināja intelektuāļi un ar baznīcu saistīti cilvēki. Kā skaidro Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra, tādi termini kā “Mēs esam cilvēki!” un “miermīlīgā revolūcija” bija daļa no sociālajiem konfliktiem un palīdzēja formulēt atkalapvienošanās gribu.

1989. gada notikumi skaidri parādīja, ka mazāk vardarbības un vairāk dialoga ir izšķiroši svarīgi, lai ilgtspējīgi atrisinātu konfliktus. VDR pilsoņu kustības, kas izrietēja no gadu desmitiem ilgušās neapmierinātības, izraisīja pārmaiņu vilni. Līdz ar mūra atklāšanu 1989. gada 9. novembrī SED spēks kļuva apšaubāms, tāpēc liela daļa iniciatīvu un protestu pavēra ceļu pārmaiņām.

Pārdomas par aktuāliem jautājumiem

Interesanta ir Frīdriha atsauce uz tradicionālajiem domāšanas veidiem. Pārmaiņu laikā mediji un politiskie dalībnieki tiek aicināti aktīvi cīnīties ar riskiem un iespējām un veidot jaunus, pozitīvus nākotnes tēlus. Šī tēma kļūst skaidra arī saistībā ar domājamām varas iestādēm, kas pastāvēja VDR. Austrumvācieši ir brīvāki savā domāšanā, kas nav sinonīms ekstrēmismam, uzsver Frīdrihs un kritizē pāragru mediju konfliktu bīstamību.

Pasākums Ettersburgas pilī būs nozīmīgs solis pagātnes mācību iekļaušanai pašreizējā diskusijā. Tāpēc šādi notikumi ir būtiski, lai uzturētu dialogu par nepieciešamību pēc miermīlīgas konflikta risināšanas un saglabātu miermīlīgās revolūcijas piemiņu. Ikvienam interesentam noteikti jānoskatās, un jācer, ka šīs tēmas arī turpmāk atradīs vietu publiskajā diskusijā.