Protests Berlīnes universitātēs: miljoniem samazinājumi nākotnei!

Protests Berlīnes universitātēs: miljoniem samazinājumi nākotnei!

Akadēmiskā ainava Berlīnē ir zem spiediena. Pilsētā plānotie ietaupījumi, kas tagad ir vērsti arī uz jau apsolītajiem līdzekļiem, rada nemierus augstskolās. Tiek skartas ne tikai mācību programmas un pētniecības projekti – universitāšu sektors nākamajā gadā ir paredzēts saņemt par aptuveni 140 miljoniem eiro mazāk. Budžeta samazinājums par desmit līdz 15 procentiem liek apšaubīt vairāk nekā 3500 studentu un darbinieku nākotni, kuri skaļi pauduši savu viedokli atklātā vēstulē pilsētai. Kā radio viens ziņots, ka universitātes ir paziņojušas par tiesiskām darbībām, lai novērstu šos pasākumus.

Savā atklātajā vēstulē ieinteresētie Berlīnes universitāšu pārstāvji ne tikai brīdina par apdraudējumu izglītības ainavai, bet arī sagaida studiju programmu slēgšanu un studiju vietu likvidēšanu. "Ikviens, kurš ietaupa uz zinātni, ietaupa uz nākotni," uzsver Berlīnes Brīvās universitātes Otto Suhr Politikas zinātnes institūta rīkotājdirektors prof. Dr. Tomass Riksens. Pateicoties viņa balsij un kopienas aicinājumam, pilsēta šodien arī piedzīvos mītiņu, lai nodotu atklāto vēstuli. Verdi arodbiedrība atbalsta šo soli un aicinājusi piedalīties pasākumā, lai uzsvērtu universitāšu centrālo lomu mūsu sabiedrībā. Atklātā vēstule tiks prezentēta 14. jūlijā mītiņā pie Senāta Zinātnes departamenta.

Lielā naudas problēma

Bažas par finansiālo situāciju ir pilnībā pamatotas. Dažādas universitātes Vācijā, tostarp slavenā Humbolta universitāte Berlīnē, ziņo par krasiem samazinājumiem, kas ietekmē ne tikai mācīšanas, bet arī personāla problēmas. Tuvākajos gados HU gaidāms aptuveni 8,7 miljonu eiro deficīts gadā, savukārt nepieciešamie līdzekļi tarifu paaugstināšanas dēļ nevar pieaugt tādā pašā tempā kā valsts līdzekļi. Tas nozīmē, ka būtu jāsaglabā pat 20 līdz 25 profesora vietas, parāda analīzi.

Universitātēm kopumā tas ir vairāk nekā tikai izmaksu samazināšana. Torstens Karbahs no RWTH Aachen norāda, ka federālajiem un valsts budžeta samazinājumiem ir arī ārkārtīgi negatīva ietekme uz galvenajiem projektiem, piemēram, akumulatoru pētniecību. Šie kritumi apdraud ne tikai svarīgas iniciatīvas, kas ir kritiskas ekonomikas attīstībai, bet arī pašu universitāšu sociālo nozīmi.

Aicinājums uz solidaritāti un rīcību

Atklātās vēstules autori uzsver, ka universitātes kā kritiskas refleksijas un zināšanu radīšanas vietas ir būtiskas nākotnes veidošanā. “Mums ir jāaizstāv sevi pret šiem samazinājumiem, jo ​​runa nav tikai par finanšu resursiem, bet arī par nākamo paaudžu nākotni,” skaidro Riksens un pievienojas aicinājumam zinātnes senatorei Inai Čiborrai (SPD), kura šodien būs klāt.

Debates par finansējumu universitātēm atklāj lielāku izglītības politikas problēmu. Ja tiks saglabāta līdzšinējā taupības politika, tiks apšaubīti ne tikai studentu un darbinieku sapņi un ambīcijas, bet arī viss mūsu sabiedrības inovāciju potenciāls. Nākamās stundas būs izšķirošas, lai noteiktu virzienu, kurā Berlīnes augstākās izglītības ainava virzīsies. Sveiki, dārgie lasītāji, ko jūs domājat par situāciju? Augstskolām ir jābūt finansiāli labā stāvoklī, vai ne?