Suche
Mein Konto
Biometriskā novērošana: eksperti brīdina par milzīgu apdraudējumu pilsoņu tiesībām
Federālā valdība plāno biometrisko novērošanu, eksperti brīdina par juridiskām bažām un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Biometriskā novērošana: eksperti brīdina par milzīgu apdraudējumu pilsoņu tiesībām
Debates par biometrisko uzraudzību Vācijā sasniedz jaunu augstāko punktu. Skaļi Amnesty International Federālā valdība plāno paplašināt iedzīvotāju uzraudzību, izmantojot biometriskās sistēmas. Pretrunīgi vērtētais Federālās Iekšlietu ministrijas (ĶMI) likumprojekts no 2023. gada augusta tiek arvien vairāk kritizēts. AlgorithmWatch un citu organizāciju eksperti brīdina par projekta juridiskajām nepilnībām, kas ne tikai pārkāpj spēkā esošos likumus, bet arī rada masveida novērošanas risku.
Preses konferencē Berlīnē pieci eksperti aicināja likumu noraidīt. Jo īpaši viņi kritizē to, ka projekts pārkāpj ES AI regulu, kas aizliedz nemērķtiecīgu seju nolasīšanu. Matthias Spielkamp no AlgorithmWatch norāda, ka sejas atpazīšanas datu bāzes ir nepieciešamas, lai veiktu biometrisko saskaņošanu, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem. Ņemot vērā šīs bažas, tādas organizācijas kā Haosa datoru klubs un Brīvības tiesību biedrība brīdina par tālejošām sekām pamattiesībām Vācijā.
Sabiedrības reakcijas
Džūlija Dukrova no Amnesty International rezumē visaktuālākās bažas: "Masu novērošana apdraud cilvēktiesības un demokrātiju." Citas balsis nāk, cita starpā, Ulrihs Kelbers, bijušais federālais datu aizsardzības komisārs, kurš plānotos noteikumus klasificē kā antikonstitucionālus. Skaidrs ir viens: ĶMI projekts paredz nopietnas izmaiņas likumā par Federālo kriminālpolicijas biroju, likumā par Federālo policiju un arī Patvēruma likumā.
Lai gan joprojām nav skaidrs, kad federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts ar projektu iepazīstinās ministru kabinetu, AlgorithmWatch jau ir sācis petīciju, kurā savākti vairāk nekā 52 000 parakstu, lai aicinātu aizliegt sejas atpazīšanas sistēmas publiskās vietās.
Eiropas pamatnosacījumi
Kompromiss starp ES institūcijām liecina, ka biometriskās kategorizēšanas sistēmas parasti ir aizliegtas, taču atsevišķām identifikācijas sistēmām ir izņēmumi, kas jāapstiprina tiesnesim. Tas varētu nozīmēt, ka Vācijā būs arī juridiskās pelēkās zonas, kas ļaus politiķiem virzīties uz priekšu ar saviem projektiem, neskatoties uz ekspertu bažām.
Smalka līnija: valdības var tikt pakļautas spiedienam, lai līdzsvarotu drošības intereses un pamattiesības. Lai gan ES tiesību aktos ir skaidri noteikti aizliegumi veikt sociālo vērtējumu un emociju atpazīšanu darba vietā, robežkontroles iespējas un citi īpaši gadījumi paliek nemainīgi.
Tuvākie mēneši rādīs, kā attīstīsies tiesiskā situācija Vācijā un vai politiskajiem aktoriem ir labas prasmes saglabāt līdzsvaru starp drošību un brīvību. Sekosim jaunumiem!