Vēlēšanas otrajā kārtā Potsdamā: vai var sasniegt kvorumu?

Vēlēšanas otrajā kārtā Potsdamā: vai var sasniegt kvorumu?

Svētdien, 2025. gada 10. oktobrī, beidzot ir pienācis laiks: Potsdamas iedzīvotāji var ievēlēt savas pilsētas vadītāju. Uz šo amatu pretendē bezpartejiskais Nūša Aubels un SPD kandidāts Severins Fišers. Taču vēlēšanas var saskarties ar negaidītu izaicinājumu: ja vēlētāju aktivitāte būs pārāk zema, var gadīties, ka netiks ievēlēts jauns mērs. Maz Online ziņo ka kvorums ir 15 procenti no balsstiesīgajiem, t.i., 21 434 balsis.

Pirmajā kārtā Aubels pārliecinoši uzstājās ar 26 839 balsīm, bet Fišers saņēma 13 390 balsis. Bažām rada vēsturiskā vēlētāju aktivitāte: iepriekšējās otrās kārtas vēlēšanās, piemēram, 2010. gadā, vēlētāju aktivitāte bija 42,1 procents, bet 2018. gadā – tikai 37,8 procenti. Šajā kontekstā jo svarīgāks ir Potsdamas vēlēšanu direktora Stefana Tolksdorfa vērtējums, kurš ir optimistisks par vēlētāju aktivitāti.

Jaunas iespējas kandidātiem

Kas notiek, ja kvorums netiek sasniegts? Šajā gadījumā dome ievēlētu jaunu mēru. Aizraujoši ir tas, ka varētu startēt arī jauni kandidāti, nevis tikai divi no galvenajām vēlēšanām. Lai ievēlētu jauno pilsētas vadītāju, domei nepieciešams absolūtais 29 balsu vairākums. Aubels varētu cerēt uz 18 balsīm no Zaļo, Volta, Partijas un The Others. Savukārt Fišers ar SPD un FDP varētu iegūt 13 balsis.

Tāpēc vēlēšanas ir karsts temats, kas rada daudz jautājumu. Aplūkojot skaitļus, redzams: vairāk nekā 31 000 Potsdamas iedzīvotāju jau ir pieteikušies balsošanas pa pastu dokumentiem. Tas varētu liecināt par pastiprinātu interesi par vēlēšanām un stiprināt vēlētāju noskaņojumu. Jaunākās aptaujas un statistika par vēlētāju aktivitāti Vācijā liecina, ka dalība var atšķirties atkarībā no reģiona un vecuma. Statistikas akcenti ka 2025. gada federālajās vēlēšanās jo īpaši gados vecāki pilsoņi aktīvi piedalīsies demokrātijas procesā.

Vēsturiskā vēlētāju aktivitāte Potsdamā

Aplūkojot pēdējo gadu vēlētāju aktivitāti Potsdamā, paveras krāsains attēls. 2024. gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte sasniedza 70,4 procentus, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām. Vēsturiski lielākā vēlētāju aktivitāte kopš atkalapvienošanās bija 82,5 procenti 1998. gadā, bet zemākā – 70,8 procenti 2009. gadā. Vikipēdijas vērtējums liecina, ka šīs svārstības var tieši ietekmēt vietu sadalījumu Potsdamas pilsētas domē.

Tuvākās dienas un pašas vēlēšanas, visticamāk, būs aizraujošas. Jāskatās, vai jauno mēru ievēlēs Potsdamas pilsoņi vai arī tas būs jāpārņem domei. Viens ir skaidrs: vēlēšanas ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa, un augsta vēlētāju aktivitāte vienmēr ir laba zīme, ka cilvēki cīnās par savu balsi. Būsim pārsteigti, redzot, kā lems Potsdamas vēlētāji!