Gabriels un Altmaiers: Atklāsmes par Nord Stream 2 komitejā!

Gabriels un Altmaiers: Atklāsmes par Nord Stream 2 komitejā!

2025. gada 7. novembrī Zigmārs Gabriels (SPD) un Pīters Altmaiers (CDU) stājās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata parlamenta izmeklēšanas komitejas priekšā un runāja par pretrunām saistībā ar gāzes vadu Nord Stream 2. Sākotnēji šim cauruļvadam bija paredzēts būt izšķirošai lomai Vācijas energoapgādē, taču pēdējo gadu notikumi ir metuši ēnu uz šo projektu.

Gabriels, kurš bija federālais ekonomikas ministrs no 2013. līdz 2017. gadam, nepārprotami distancējās no federālās valdības iepriekšējās Krievijas politikas. Īpaši viņš pievērsās Kremļa bosa Vladimira Putina nepareizajam viņa nodomu novērtējumam un raksturoja to kā vienu no lielākajām kļūdām Vācijas ārpolitikā, par ko viņš ir līdzatbildīgs. "Federālā valdība nebija iesaistīta Nord Stream 2 plānošanā vai būvniecībā," uzklausīšanas laikā uzsvēra Gabriels. Altmaiers piekrita un norādīja, ka nav pamata iesaistīties, jo iniciatīva galvenokārt bija privātā sektora jautājums.

Krievijas ietekmes izpēte

Izmeklēšanas komiteja izvirzījusi sev uzdevumu izmeklēt iespējamo Krievijas ietekmi uz valsts fonda izveidi, kas 2021.gadā atbalstīja projektu, neskatoties uz apstākļiem, ko draudēja sankcijas. Gabriels nevarēja nepieminēt pretrunīgo attīstību saistībā ar Nord Stream 2, kas bija daļa no politiskajām debatēm, īpaši pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā. "Tomēr cauruļvada būvniecības apturēšana nebūtu apdraudējusi sarunas Krimas konfliktā," viņš teica.

Arī bijušais federālais ekonomikas ministrs izteicās par caurspīdīgu federālās valdības pieeju, lai gan, viņaprāt, tam nevajadzēja novest pie privātā sektora projekta aizkavēšanas. "Īpaši enerģētikas tirgus liberalizācijas laikā ir jābūt skaidrai nošķiršanai starp valsts un privātajām interesēm," piebilda Gabriels.

Cauruļvada liktenis un perspektīvas

Nord Stream 2 celtniecība pēkšņi tika pārtraukta, jo cauruļvads nekad netika nodots ekspluatācijā Krievijas agresīvo darbību pret Ukrainu un 2022. gada septembra uzbrukuma dēļ. Tādējādi Gabriels un Altmaiers koncentrējas uz nepieciešamību izpētīt apstākļus, kas noveda pie šī ilgstošā konflikta.

Komiteja jau ir uzaicinājusi vairākus lieciniekus, tostarp bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu (SPD), kuram būs arī jāatbild uz tuvākajiem jautājumiem par politiskā kursa atbildību. Ieinteresētie pretendenti, kuri vēlas iesniegt informāciju NORD, var būt mierīgi par savu privātumu – personas dati netiks nodoti tālāk. Tas uzsver apstrādi ar sensitīvu informāciju un vēlmi pēc pārredzamības.

Visbeidzot, tagad uzmanība pievērsta Olafam Šolcam, kuram paredzēts liecināt 21. novembrī. Komiteja plāno pabeigt darbu līdz nākamā gada Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata vēlēšanām. Nākamās nedēļas sola piedāvāt turpmākus interesantus ieskatus politiskajā ainavā, kam varētu būt ilgstoša ietekme uz Vācijas enerģētikas politiku.