Piekrastes katastrofa: brīdinājumi par plūdiem Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pašreizējie ūdens līmeņi Baltijas jūrā Rostokā 2025. gada 4. novembrī: uzmanības centrā ir brīdinājumi, vētras pieauguma klases un plūdu postījumi.

Aktuelle Pegelstände der Ostsee in Rostock am 4.11.2025: Warnungen, Sturmflutklassen und Hochwasserschäden im Fokus.
Pašreizējie ūdens līmeņi Baltijas jūrā Rostokā 2025. gada 4. novembrī: uzmanības centrā ir brīdinājumi, vētras pieauguma klases un plūdu postījumi.

Piekrastes katastrofa: brīdinājumi par plūdiem Mēklenburgai-Priekšpomerānijai!

2025. gada 4. novembrī iedzīvotāji pie Baltijas jūras Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uzzinās par pašreizējo ūdens līmeni savā reģionā. Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē un Zasnicā īpaši informē iedzīvotājus par ūdens līmeni, jo plūdu fāzes bieži izraisa satrauktas sejas. Baltijas jūras laikraksts ziņo par svarīgākajām izmērītajām vērtībām un sīkāk izskaidro terminus "vidējais zemais ūdens līmenis" (MNW) un "vidējais augstais ūdens līmenis" (MHW).

Vornemindē vidējās zemākās vērtības ir 407 cm MNW un augstākās 617 cm MHW laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam. Augstākā vērtība 770 cm, kas tika izmērīta 1872. gada 13. novembrī, bija īpaši dramatiska. Zemākais ūdens līmenis 332 cm fiksēts 1967. gada 18. oktobrī. Šādi vēsturiski dati palīdz labāk izprast, kas notiek mūsdienās. Īpaši aktuāls ir arī iedalījums vētras uzplūdu klasēs, sākot no vienkārša vētras uzplūda (1,00 - 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa) līdz ļoti spēcīgam vētras uzplūdam (virs 2,00 m).

Pašreizējie plūdu brīdinājumi

Paaugstinoties ūdens līmenim, darbojas arī plūdu kontroles centri, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus, izmantojot dažādus brīdinājuma kanālus, piemēram, radio, televīziju, sirēnas un sociālos medijus. Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. Jo īpaši Zasnicas pilsēta piedzīvo finansiālas grūtības, jo tās infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Turklāt zaudējumi no smilšu noteces pludmalēs un kāpās ir aptuveni seši miljoni eiro.

Papildus finansiālajam kaitējumam svarīgs aspekts plūdu laikā ir veids, kā tikt galā ar dabas apdraudējumiem. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniekiem un dzīvnieku īpašniekiem, kuriem jau agrīnā stadijā ir jānogādā savi dzīvnieki un sistēmas drošībā. Saistībā ar ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, saules paneļu izmantošanu enerģijas nodrošināšanai plūdu izraisītu pārtraukumu laikā, platformas, piemēram, Piemājas cāļi ziņojumi par alternatīviem enerģijas uzglabāšanas risinājumiem.

Ideāls uzstādījums ietver divus automašīnu akumulatorus enerģijas uzkrāšanai, kas atrodas ērtā plastmasas kastē. Ar šo risinājumu ir iespējams nodrošināt pietiekami daudz enerģijas, lai ventilators cirkulētu gaisu vistu kūtī nakti. Papildus dzīvnieku aizsardzībai tas arī novērš sarežģītību plūdu laikā, nodrošinot, ka svarīgu infrastruktūru, piemēram, lauksaimniecības darbības, var pamatoti nodrošināt un nodrošināt efektīvi.

Aktuālie notikumi Baltijas jūras piekrastē vēlreiz parāda, cik svarīgi ir izstrādāt gan preventīvus pasākumus, gan ilgtspējīgus risinājumus, lai būtu labi sagatavoti plūdu un vētras uzplūdu laikā.