Ekonomikas ministrs Šulze: ES lauksaimniecības reforma apdraud mūsu zemniekus!

Ekonomikas ministrs Šulze: ES lauksaimniecības reforma apdraud mūsu zemniekus!

Sachsen-Anhalt, Deutschland - Šodienas diskusijā par ES kopīgās lauksaimniecības politikas (GAP) reformu Saksijas-Anhalta ekonomikas ministrs Svens Šulze rada satraukumu. Viņš raksturoja Eiropas Komisijas priekšlikumus kā "nepieņemamus" un runā par radikālu renovāciju, kas varētu notikt uz lauksaimnieku rēķina. Schulze tiek nolemts pret izmaiņām, kuras vajadzētu stāties spēkā no 2028. gada. Plānotais lauksaimniecības budžeta samazināšanās no aptuveni 387 miljardiem līdz 300 miljardiem eiro rada lielas bažas lauksaimnieku vidū. "Tas ir nereāli un nav atbildīgs," uzsver Šulze, savukārt federālajā un ES līmenī pret pašreizējās formas reformu.

Plaisas reformas mērķis ir mainīt lauksaimniecības finansējuma kritērijus. Centrālais punkts ir lauksaimniecības katla apvienošana ar citām politikas jomām, kas, pēc ekspertu domām, varētu apdraudēt nepieciešamo atbalstu lauksaimniecībai. Kopš tā ieviešanas 1962. gadā šī iniciatīva ir izstrādāta, lai nodrošinātu atbilstošu iztiku Eiropas lauksaimniekiem, un tāpēc tā ir izšķirošs faktors pārtikas piegādes stabilitātei ES. Saskaņā ar lauksaimniecība.Ec.europa.eu, plaisai vajadzētu arī veicināt ilgtspējīgu pārvaldības praksi, lai neitralizētu klimata izmaiņu izaicinājumus un saņemtu rulurālās teritorijas.

Pretrunīgi vērtētie griezumi

Vēl viens strīda punkts attiecas uz eko regulācijām, kas ir paredzētas diskusijām kā daļu no plaisu reformas. Kaut arī vismaz 30 procenti no budžeta būtu jārezervē šiem noteikumiem, atbildīgais vides departaments tagad ir noraidījis šo projektu. Pašlaik eko regulācijām ir plānoti tikai 25 procenti, kas ir saistīts ar daudziem lauksaimniekiem. Agrarheute ziņojumi ka elastība budžeta sadalījumā varētu izraisīt turpmāku nenoteiktību, it īpaši, ja dotācija nav pieejama. Šī prakse var izraisīt līdzekļu atskaitīšanu no citām jomām, kad tiek pārsniegtas eko regulācijas.

Neliela gaisma situācijā rada "mācīšanās fāzi" no 2023. līdz 2024. gadam. Šajā laikā nereeficēti līdzekļi var ieplūst otrajā eko regulācijās, kas ir līdzvērtīga noteiktam īstermiņa buferim. Bet cik ilgtspējīga ir šī pieeja, ja lauksaimnieki joprojām ir pakļauti spiedienam radīt tirgū draudzīgus produktus? n-tv uzsver, ka daudziem lauksaimniekiem ir jāaplūko gaidāmās izmaiņas ar bažām.