Ekonomikas ministrs Šulce: ES lauksaimniecības reforma apdraud mūsu lauksaimniekus!

Ekonomikas ministrs Šulce: ES lauksaimniecības reforma apdraud mūsu lauksaimniekus!

Šodienas diskusijā par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu Saksijas-Anhaltes ekonomikas ministrs Svens Šulce izraisa ažiotāžu. Viņš Eiropas Komisijas priekšlikumus raksturojis kā "nepieņemamus" un runā par radikālu restrukturizāciju, kas varētu nākt uz lauksaimnieku rēķina. Šulce stingri iebilst pret izmaiņām, kurām jāstājas spēkā 2028. gadā. Plānotais lauksaimniecības budžeta samazinājums no aptuveni 387 miljardiem līdz 300 miljardiem eiro rada lielas lauksaimnieku bažas. "Tas ir nereāli un bezatbildīgi," uzsver Šulce, vienlaikus iebilstot pret reformu tās pašreizējā formā federālā un ES līmenī.

KLP reformas mērķis ir mainīt lauksaimniecības atbilstības kritērijus. Centrālais punkts ir lauksaimniecības fonda apvienošana ar citām politikas jomām, kas, pēc ekspertu domām, varētu apdraudēt nepieciešamo atbalstu lauksaimniecībai. Kopš tās uzsākšanas 1962. gadā šī iniciatīva ir izstrādāta, lai nodrošinātu pienācīgu iztiku Eiropas lauksaimniekiem, un tāpēc tā ir izšķirošs faktors ES pārtikas apgādes stabilitātei. Saskaņā ar agriculture.ec.europa.eu KLP mērķis ir arī veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un saglabātu lauku apvidus.

Strīdīgi samazinājumi

Vēl viens strīdīgs punkts attiecas uz ekoregulācijām, kas tiek apspriestas KLP reformas ietvaros. Ja sākotnēji šiem noteikumiem bija paredzēts rezervēt vismaz 30 procentus no budžeta, tagad atbildīgā vides pārvalde šo plānu noraidījusi. Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem paredzēti tikai 25 procenti, par ko daudzi lauksaimnieki ir neapmierināti. Lauksaimniecība šodien ziņo ka elastīgums budžeta sadalē var radīt papildu nenoteiktību, jo īpaši, ja finansējums netiek pieejams. Šādas prakses rezultātā var nākties izņemt līdzekļus no citām jomām, ja ekoregulācijas ir pārsniegušas.

"Mācību fāze" no 2023. līdz 2024. gadam nedaudz izgaismo situāciju. Šajā laikā ekoregulācijām neizmantotie līdzekļi var ieplūst otrajā pīlārā, kas veido noteiktu īstermiņa buferi. Bet cik ilgtspējīga ir šī pieeja, ja lauksaimnieki joprojām ir pakļauti spiedienam ražot uz tirgu orientētus produktus? N-TV svarīgākie momenti ka daudzi lauksaimnieki ir nobažījušies par gaidāmajām izmaiņām un būs jāgaida un jāskatās, kā attīstīsies tirgus apstākļi.

KLP un lauksaimnieku nākotne

KLP mērķis ir ne tikai atbalstīt ienākumus, bet arī uzlabot lauksaimniecības produktivitāti un atbalstīt darbavietas lauksaimniecības nozarē — tas ir svarīgs uzdevums vidē, kurā lauksaimnieki bieži saskaras ar milzīgām problēmām. Liela uzmanība tiek pievērsta klimata krīzes radītajam spiedienam un nepieciešamībai pēc ilgtspējīgas prakses. Apņemšanās īstenot KLP varētu palīdzēt radīt pārliecinošas perspektīvas lauksaimniekiem ilgtermiņā, taču pašreizējā reforma rada neskaidrības, kas liek sviedros.

Nākamie mēneši būs izšķiroši reformu īstenošanai un lauksaimniecības nākotnei Eiropā. Šulce un daudzi citi nozares dalībnieki darīs visu iespējamo, lai pārstāvētu lauksaimnieku intereses, vienlaikus meklējot ilgtspējīgu ceļu Eiropas nākotnes pārtikas piegādei.