Integrācija vai birokrātija? Rauša skats uz Bautzen's Spreehotel!

Integrācija vai birokrātija? Rauša skats uz Bautzen's Spreehotel!

Baucenā, Saksijas centrā, šobrīd notiek aizraujošas debates par integrāciju, ko izraisa Pētera-Kiliana Rauša, bijušā Spreehotel direktora un vēlākā vadītāja, pieredze. Iestāde sākotnēji tika nodota ekspluatācijā kā bēgļu mājvieta 2015. gadā. Raušs sāka ar lielām cerībām pirms labiem desmit gadiem, taču gadu gaitā viņš ir redzējis daudzus izaicinājumus, kas kavē integrāciju.

"Jūs redzējāt ne tikai pozitīvo pusi," sacīja Raušs, kurš savā darbības jomā piedzīvoja gan traģiskus, gan priecīgus brīžus. Viņa sākotnējo optimismu ātri mazināja birokrātiskie šķēršļi un integrācijas stratēģiju trūkums. Viņš īpaši kritizē nevienlīdzīgo attieksmi pret bēgļiem, kas atspoguļojas dažādās atzīšanas procedūrās. To pastiprina politiskā situācija, kurā daudziem migrantiem sarežģīto birokrātisko šķēršļu dēļ ir grūti nostiprināties.

Integrācijas šķēršļi un iespējas

Raušs norāda uz satraucošu tendenci: Vācijā ir liela vajadzība pēc darbiniekiem ne tikai pēc kvalificētiem, bet arī vienkāršākām profesijām. "Publiski daudz tiek runāts par integrāciju, bet praksē bieži vien ir milzīgas atšķirības," viņš saka. Pašreizējie pētījumi arī liecina, ka integrācijas līmenis joprojām ir sarežģīts, jo īpaši sievietēm, kuras ir trešo valstu valstspiederīgās. Saskaņā ar EMN Germany Paper 2021. gadā Vācijā dzīvoja aptuveni 3,2 miljoni sieviešu no trešām valstīm, kuru izglītības kvalifikācija ļoti svārstās un kurām bieži ir jācīnās ar tikai 44 procentu nodarbinātības līmeni.

Ievērojams šķērslis ir augstās prasības kvalifikāciju atzīšanai. Tāpat trūkst bērnu aprūpes iespēju, kas apgrūtina sieviešu piedalīšanos valodas un integrācijas kursos. Tie ir praktiski izaicinājumi, kas bieži vien kavē integrāciju. Raušs vēlētos redzēt obligātos vācu valodas kursus un intensīvākus integrācijas pasākumus, lai uzlabotu bēgļu iespējas.

Sabiedrības loma

Diskusijas centrālais punkts ir arī pilsētas spriedze, ko Raušs piedzīvoja sava pilnvaru termiņa sākumā. Sadarbība ar iedzīvotāju iniciatīvu tika uztverta ar noraidījumu, kas izraisīja dialogu un pieņemšanu pilsētā. Tādi incidenti kā zādzība veikalā un īpašuma bojājumi vairoja aizspriedumus pret Baucena jaunajiem iedzīvotājiem. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Raušs ziņo arī par pozitīvām tikšanās reizēm: draudzība, kas izveidojusies ar bēgļiem un piedalīšanās dzemdībās – cerības stars grūtību vidū.

Rauša karjeras maiņa, strādājot Sarkanajā Krustā un dāvanu veikalā, atspoguļo realitāti, ka daudzi bijušie bēgļi, neskatoties uz visiem šķēršļiem, var atrast aktīvu vietu sabiedrībā. Tomēr viņa redzējums par integrācijas nākotni joprojām ir skeptisks, un viņš aicina būt fundamentāli atšķirīgu attieksmi pret bēgļiem Vācijā: "Mums jāuztver cilvēki kā iespēja, nevis kā slogs." Šāda attieksme varētu palīdzēt sabiedrībai ne tikai pārvarēt šķēršļus, bet arī apzināties potenciālu.

Noslēgumā kļūst skaidrs, ka migrantu integrācija Vācijā prasa daudz vairāk nekā tikai labi nodomi. Tas nav tikai politisks jautājums, bet arī sociāls izaicinājums, kas jārisina kopīgi. Tas ir vienīgais veids, kā patiesi izmantot iespējas, kas slēpjas daudzveidībā.

Lai iegūtu padziļinātu informāciju par integrācijas pamatiem un izaicinājumiem, izlasiet rakstus Saksons, FAU un BAMF.