Mēslojuma katastrofa Vesterodē: alā iet bojā tūkstošiem zivju!

Mēslojuma katastrofa Vesterodē: alā iet bojā tūkstošiem zivju!

Otrdienas vakarā uzņēmuma objektā Vesterodē notika satraucošs incidents: no tvertnes izplūda liels daudzums šķidrā mēslojuma, kas caur Wipper un Nathe nokļuva Hahlē. Precīzs avārijas cēlonis pašlaik tiek noskaidrots, taču sekas jau ir katastrofālas. Tūkstošiem zivju ūdeņos ap Vesterodes ir gājušas bojā, kas tiek raksturots kā masveida zivju nogalināšana. Ralfs Gerkens no Lejassaksijas makšķernieku asociācijas (AVN) skaidri norāda, ka šeit ir nodarīts ievērojams ekoloģiskais kaitējums. Īpaši satraucoši ir tas, ka tiek ietekmētas ar makšķerniekiem sarežģītās sugas, piemēram, strauta forele un rūgtenes.

Rollshauzenas makšķernieku klubs pauž bažas, ka zivju bojāeja varētu progresēt. Apmēram 800 metru garumā makšķernieki jau ir atguvuši desmitiem beigtu zivju, tostarp zīlītes un strauta nēģus. "Zivju krājumi, ko esam audzējuši gadu gaitā, ir zuduši," sūdzas kāds kluba biedrs par milzīgo ekonomisko kaitējumu, kas tagad apdraud zvejnieku klubus. Ietekme uz zivju populāciju lejtecē uz Džiboldehauzenu līdz šim nav skaidra, un varētu tikt ietekmēta arī Rume, kas ir nozīmīgs zivju biotops.

Notiek glābšanas darbi

Pēc ziņojuma par šķidrā mēslojuma noplūdi notikuma vietā ātri ieradās ugunsdzēsēji. Tomēr mēslošanas līdzekļa plūsmai līdzīgas plūsmas dēļ tas nevarēja novērst lielas daļas nokļūšanu ūdensceļos. Lai ierobežotu triecienu, tvertnes sūknis tika izslēgts un tika uzbūvēta zemes berze, lai novērstu bojājumu izplatīšanos. Tāpat jācer, ka gruntsūdeņu un dzeramā ūdens akas nebija apdraudētas – to apstiprināja rajona pārstāve Ņina Vintere.

Lai analizētu situāciju, tika ņemti ūdens paraugi no dažādām skarto ūdenstilpju vietām. Tika pasūtīts neatkarīgs ūdens ekoloģiskais ziņojums, lai vispusīgi novērtētu tālejošo ietekmi uz ekosistēmu un ūdens kvalitāti. Provizoriskais aprēķins liecina, ka ūdensceļos nokļuva aptuveni 10 000 litru šķidrā mēslojuma, izraisot skartajām zivīm saindēšanos ar amonjaku un amonjaku. Šīs lielās slodzes rezultātā zivis nosmok.

Līdzīgi incidenti

Līdzīgas problēmas jau ir konstatētas citos reģionos. 1. maijā Ludvigsburgas rajonā notika ūdens piesārņojums, kas izplūda kūtsmēslus un izraisīja arī zivju bojāeju. Arī šeit bija manāms pirmais brīdinājums un sekas ūdens kvalitātei. Attiecīgās biogāzes stacijas operatori ir kritizēti, jo radušies jautājumi par drošību un procesiem. Šie incidenti liecina par nepieciešamību intensīvāk risināt mikropiesārņotāju radītās briesmas.

Federālā vides aģentūra ziņo par dažādiem veidiem, kādos mikropiesārņotāji var iekļūt ūdenstilpēs. Šeit liela nozīme ir tādiem faktoriem kā notekūdeņi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un notece no augsnes. Situācija skaidri parāda, ka ir vajadzīga pastiprināta rīcība un koordinēta pieeja, lai novērstu vides katastrofas nākotnē. Galu galā katrs solis, kas veicina ūdeņu attīrīšanu un zivju krājumu aizsardzību, ir svarīgs.

Sabiedrība cieši seko izmeklēšanai, kas notiek par Vesterodē notikušās avārijas precīzu cēloni un tā plašajām sekām. Atliek cerēt, ka gan ekoloģisko, gan ekonomisko kaitējumu varēs saglabāt proporcionālās robežās un ka turpmāk varēs novērst šāda veida incidentus.

Aizvien vairāk apdraudētajai zivju populācijai ir ļoti svarīgi, lai visi iesaistītie uzņemtos atbildību un darītu visu iespējamo, lai stabilizētu un atjaunotu situāciju.