Bērnudārzu krīze Tīringenē: ģimenes cīnās par izdzīvošanu!

Bērnudārzu krīze Tīringenē: ģimenes cīnās par izdzīvošanu!

Tīringenē bērnudārza ainava saskaras ar milzīgām problēmām, ko izraisa demogrāfiskās pārmaiņas. Pagājušajā gadā bija tikai 11 803 dzimušie, kas ir zemākais skaitlis kopš 1955. gada. Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam bērnudārzu bērnu skaits samazināsies par aptuveni 17%, bet līdz 2042. gadam gaidāms neliels pieaugums par 6,9%. Šī attīstība ietekmē ne tikai pašu aprīkojumu, bet arī ģimenes, kuras laukos bieži ir atkarīgas no sociālās infrastruktūras.

Bet ko tas patiesībā nozīmē jaunajām ģimenēm Tīringenē? Bērnudārzu slēgšana, īpaši laukos, rada ilgākus braucienus un finansiālu slogu vecākiem. Tādēļ Kreisā partija ir ierosinājusi pasākumus šo problēmu risināšanai. Piemēram, izskan aicinājumi sasaukt komisiju, kas nodarbotos ar dienas centru finansēšanu. Šai komisijai būtu jāapvieno dažādu jomu pārstāvji, lai strādātu pie risinājuma pēc tam, kad štata valdība līdz šim ir ignorējusi parlamenta lēmumu.

Finanšu perspektīvas un sociālā infrastruktūra

Ir steidzami jāpārdomā finansēšana. Patlaban par pamatu kalpo ar bērniem saistītā vienotā likme, bet kreisie aicina pāriet uz vienotas likmes mēbelēm. Mērķis ir saglabāt dienas aprūpes piedāvājumu pat finansiāli vājākajos reģionos. Bērnudārzu moratorijs ir paredzēts, lai palīdzētu izvairīties no darbinieku atlaišanas un vienlaikus mazinātu sociālās infrastruktūras zudumu slēgšanas dēļ.

Turklāt paredzēts, ka Tīringene turpmākajos gados no federālās valdības saņems aptuveni 220 miljonus eiro infrastruktūras paplašināšanai, daļu no šiem līdzekļiem investējot sociālajās institūcijās. Piedāvātais pārveides fonds 25 miljonu eiro apmērā paredzēts arī, lai palīdzētu izveidot elastīgas telpas bērnudārziem un veicinātu nepieciešamos renovācijas darbus, īpaši lauku apvidos. Tas ir īpaši svarīgi, jo tur bieži vien nav alternatīvu dienas aprūpes centriem.

Bērnu skaits un sociālās tendences

Dzimstības attīstība Tīringenē ir daļa no lielākām demogrāfiskajām pārmaiņām, kuras var novērot Vācijā. Kā ziņo Destatis statistiķi, līdz 2022. gadam 60 miljoni cilvēku, t.i., 71% iedzīvotāju, jau dzīvoja lielpilsētu teritorijās. Neskatoties uz kopējo pieaugumu šajos reģionos un pieaugumu migrācijas dēļ, lauku apvidiem izaicinājums ir īpaši liels. Galvenokārt mainās iedzīvotāju vecuma struktūra: lai gan jaunās ģimenes laukos bieži baidās par savu eksistenci, daudzi jaunāki cilvēki pārceļas uz pilsētu centriem, kas vēl vairāk pasliktina situāciju skartajos reģionos.

Pašvaldībām bieži vien tas ir līdzsvarojošs akts, lai vadītu šīs norises. Dienas aprūpes iestāžu slēgšana ne tikai nozīmē bērnu aprūpes vietu zaudēšanu, bet arī būtiski ietekmē jauno ģimeņu dzīves kvalitāti. Visur notiek diskusijas par to, kā varētu sadalīt finanšu resursus, lai atbalstītu gan dienas aprūpes centrus, gan citu svarīgu infrastruktūru, piemēram, vietējo sabiedrisko transportu. Pašreizējā situācija liecina, ka ir steidzami jārīkojas, lai apzinātu ģimeņu vajadzības un radītu nākotnes perspektīvas.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, ir vēl svarīgāk, lai visi politisko lēmumu pieņēmēji apvienotos, lai radītu labu vidi nākamajām paaudzēm un stabilizētu sociālo struktūru Tīringenē. Nākamie gadi būs izšķiroši, nosakot kursu bērnudārza ainavas un visas sabiedrības turpmākajai attīstībai. Plānojot ir jāņem vērā arī neparedzēti notikumi, piemēram, bēgļu pieplūdums, lai varētu elastīgi un uz nākotni vērsti reaģēt.