Klimata fonds: Vācija plāno miljardus sociālajai izlīdzināšanai no 2026. gada!

Klimata fonds: Vācija plāno miljardus sociālajai izlīdzināšanai no 2026. gada!

2025. gada 30. jūnijā uz ES dalībvalstīm būs spiediens: tām jāiesniedz ES Komisijā plāni par jaunā klimata sociālā fonda ieviešanu. Federālā vides ministrija skaidro, ka īpaši Vācijai un daudzām citām valstīm ir nepieciešams vairāk laika, lai sadarbotos ar vides, sociālajām un patērētāju aizsardzības asociācijām. Federālās valdības mērķis ir skaidrs: šogad iesniegt plānu un tādējādi pēc iespējas ātrāk saņemt apstiprinājumu no ES Komisijas. Šī ir daļa no plašākas iniciatīvas cīņai pret klimata pārmaiņām, kurā Vācijai būs ES finansējums 5,3 miljardu eiro apmērā.

Bet kā tas tieši darbojas? Klimata sociālais fonds ir izveidots kā solidaritātes mehānisms, lai sociāli mīkstinātu slogu, ko rada siltumenerģijas un transporta emisiju tirdzniecības (ETS 2) cenu noteikšana. Kopumā no 2026. līdz 2032. gadam būs pieejami līdz 65 miljardiem eiro, no kuriem Vācija var saņemt 8% un papildus 1,77 miljardus eiro nacionālajā līdzfinansējumā. Septiņu gadu laikā valstij kopumā tas ir aptuveni 7,1 miljards eiro. Svarīgi atzīmēt, ka līdzekļi ir “atkarīgi no darbības rezultātiem” un tiek ieskaitīti tikai tad, ja ir sasniegti noteikti atskaites punkti, kas palielina valstu atbildību un mobilizāciju.

Ceļš uz sociāli taisnīgu klimata politiku

Klimata sociālā fonda galvenais uzdevums ir palīdzēt mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un jo īpaši mazajiem uzņēmumiem pāriet uz alternatīvām bez fosilajām vielām un sagatavoties CO2 cenu pieaugumam. Vācija ir tālredzīgi palielinājusi finanšu resursus un vēlāk tos saņems no ES. Taču tas prasa rūpīgu sociālā atbalsta programmu plānošanu un ieviešanu no 2026. gada.

Tajā pašā laikā ir jauns pētījums, kurā aplūkota plānotā Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības (ETS II) paplašināšana, iekļaujot transportu un ēkas 2027. gadā. Tas, iespējams, izraisīs augstākas un svārstīgas CO2 cenas. Tāpēc Vācijā klimata alianses pasūtītajā pētījumā ieteikts paaugstināt nacionālo CO2 cenu celiņu pirms ETS II ieviešanas un ieviest valsts minimālo cenu. Tam būtu ne tikai jānodrošina lielāka plānošana, bet arī jārada sociālais līdzsvars mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un jāatbalsta tās.

Ekspertu viedokļi un prasības

Pētījuma rezultātus komentēja dažādi eksperti. Stefanie Langkamp no Vācijas klimata alianses uzsver nepieciešamību pēc vispārējas paketes pārejai uz CO2 cenu noteikšanu. Oldags Caspar no Germanwatch norāda uz steidzamu nepieciešamību rīkoties, lai sagatavotos CO2 cenu pieaugumam. Dr. Jan-Dirk Döhling no Baznīcas un sabiedrības institūta aicina ieviest klimata naudu, lai piedāvātu mērķtiecīgu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Maria Loheide no Diakonie Deutschland arī nepārprotami atbalsta valsts klimata sociālo plānu, lai atvieglotu slogu.

Kopumā tas liecina, ka Klimata sociālā fonda īstenošana un plānotā emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšana saskaras ar lieliem izaicinājumiem, bet arī iespējām. Vēl ir redzams, kā federālā valdība un ES pārvarēs problēmas, taču viens ir skaidrs: sociālajam līdzsvaram ir jābūt jebkuras klimata aizsardzības stratēģijas galvenajam komponentam.

Lai iegūtu visaptverošu pārskatu un papildu informāciju, ir vērts ieskatīties oriģinālajos avotos un pētījumos: BMUV, Klima-Allianz. Diakonie.