Rezervistu simpozijs Drēzdenē: Eiropas drošības stratēģijas fokusā!

Rezervistu simpozijs Drēzdenē: Eiropas drošības stratēģijas fokusā!

Ģeopolitiskās spriedzes un mainīgās drošības vides apstākļos pagājušās nedēļas nogalē Drēzdenē notika pirmais Rezervistu asociācijas rīkotais Rezerves spēku simpozijs. Vairāk nekā 60 pārstāvji no desmit valstīm, tostarp zinātnieki, (rezerves) virsnieki un rezerves asociāciju priekšsēdētāji, pulcējās, lai apspriestu “Austrumeiropas ģeopolitiskos izaicinājumus un rezerves spēku savietojamību”. Simpozija mērķis bija stiprināt Eiropas militāro noturību un uzlabot sadarbību starp rezervēm, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā pašreizējās globālās politiskās norises. Kā apraksta rezervistu asociācija, pasākums tika uzskatīts par pilnībā veiksmīgu, jo tas ļāva dalībniekiem atklāti apspriesties pāri valstu robežām.

Atklāšanas runu teica starptautiskās sadarbības viceprezidents Saša Rāns, kam sekoja CIOR prezidents Jørn Buø, kurš uzsvēra rezervistu svarīgo lomu nestabilajā pasaules situācijā. Ja viņu apmācība un integrācija ir atjaunināta, rezerve var dot izšķirošu ieguldījumu drošībā. Jo īpaši sestdien galvenā uzmanība tika pievērsta padziļinātām tehniskām diskusijām. Dr. Jan Kofroň pārrunāja iesaukšanas atjaunošanas iespējas Eiropā un ar to saistītos izaicinājumus. Šādi apsvērumi atkal ir aktuāli, ņemot vērā mainīto drošības situāciju Eiropā, īpaši kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu.

Diskusija par obligāto militāro dienestu

Šajā valstī apgriezienus uzņem arī diskusijas par atgriešanos obligātajā militārajā dienestā. Vācijā ir skaidrs, ka ir nepieciešams vairāk karavīru, lai izpildītu NATO prasības. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka nepieciešami 50 000 līdz 60 000 papildu aktīvo karavīru. Viņaprāt, gan atgriezties pie vecā iesaukšanas nav plānots, lai gan koalīcija ir aizņemta ar nosacījumu radīšanu iespējamam pienākumam. Vicekanclers Larss Klingbeils to apstiprina un uzsver, ka Bundesvērs paļaujas uz brīvprātību, savukārt Torstens Frei no kancelejas aicina ātri pieņemt lēmumu par karaspēka paplašināšanu, lai sasniegtu mērķi — 230 000 līdz 240 000 karavīru.

Junge Union tomēr brīdina, ka brīvprātīgas rīcības radīto plaisu nevar novērst. Juso boss Filips Tūrmers iebilst, ka obligātā militārā dienesta atjaunošana pārņemtu Bundesvēru. Atbirums armijā šobrīd ir 30%, kas liecina par neatbilstošiem darba apstākļiem. Koalīcija mēģina brīvprātīgi izveidot jaunu, pievilcīgu militāro dienestu, kas, pēc daudzu ekspertu domām, ir liels izaicinājums. Militārais vēsturnieks Sēnke Neitsels šaubās, vai vēlamos mērķus var sasniegt bez obligātas līdzdalības.

Tehnoloģiskie izaicinājumi

Simpozijā tika apspriestas arī jaunas tehnoloģijas, digitalizācija, bezpilota lidaparātu aizsardzība un kiberkarš. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija tehnoloģiju vadītā kaujas lauka ietekme uz rezervistiem. Kļuva skaidrs, ka rezervistiem jābūt aprīkotiem ar mūsdienīgām prasmēm, īpaši dronu aizsardzības un kiberdrošības jomās. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu bruņoto spēku militāro noturību un savietojamību Eiropā.

Simpozijs notika saskaņā ar Chatham House Rule, kas veicināja atklātu apmaiņu; Dalībnieki izteica vēlmi turpināt šīs diskusijas un intensificēt sadarbību. Šķiet, ka gaisā virmo interesants notikumu attīstības periods, kas skars gan rezervistus, gan bundesvēru. Kamēr nenotiks konkrētas pārmaiņas, jāredz, kā attīstīsies politiskās diskusijas.